Mākslīgais intelekts: intelekta atrofija?

Igaunijā, EDSO vēlēšanu ekspertu komandas vadībā pirms šī gada marta parlamenta vēlēšanām kopā ar interneta vēlēšanu ekspertu plānojam misijas noslēguma ziņojumu – kāda būs struktūra, kādas galvenās tēmas, kādi secinājumi. Kolēģis joko – palūgsim ChatGPT, lai uzraksta mūsu vietā. Viņš ieraksta “analyze Internet voting in Estonia for parliamentary elections 2023” un ChatGPT sāk rakstīt. Mūsu acu priekšā parādās sakarīga analīze, pietiekami labā, plūstošā valodā uzrakstīta. Ar vairākiem labojumiem, šis ir labs pamats darbam, kura radīšanā parasti pavadam vismaz nedēļu. Un te pat nav jābūt īpašam speciālistam – šādas iespējas ir pieejamas ikvienam. 

Par to pārliecinos, garāka komandējuma sākumā piestājot Stambulā. Šī uz tūristiem orientētā pilsēta atmiņā palikusi kā tāda, kur esmu uzrunāta un varējusi iesaistīties vienkāršā sarunā angliski, krieviski, franciski, reizēm sarunas bijušas piparotas pat ar pāris lietuviešu vai pat latviešu teikumiem. Ne vairs. Ar taksometra šoferi, mājas, kur palieku, saimnieci un maza, jauka restorāniņa īpašnieku mēs tagad sarunājamies ar mākslīgā intelekta palīdzību – viņi turciski viedtālrunī ierunā savu sakāmo, tad man to atskaņo, lūdz, lai ierunāju es, un tad atskaņo to sev. Taksometra šofera, ar kuru atgriežos lidostā, priekšā ir 3 telefoni – viens – navigatoram, viens telefona sarunām ar dažādiem cilvēkiem, trešais – saziņai ar pasažieriem caur tulkotāju. 

Pēc atgriešanās no Igaunijas un ChatGPT atklāšanas, man jāizlasa un jānovērtē studentu esejas, kuras studenti rakstījuši manis tikko pasniegtā kursā. Kursa tēma ir aktuāla un es, lasot student darbus, pieķeru sevi pie domas – nez, kurš no šiem lieliski uzrakstītajiem darbiem ir tapis ar mākslīgā intelekta palīdzību. Kopumā Interneta dzīlēs par šo tēmu ir pieejama tik daudz lieliski sagatavota informācija, ka, nav šaubu, mākslīgais intelekts uzdevumu varētu veikt lieliski. Galugalā šīm pārdomām atmetu ar roku un augstu vērtēju ikvienu oriģinālu, neparastas domas vai neparasta skatījuma darbu. 

Atceros Jaunā Rīgas teātra lugu “Bītlu jaunais albums”, kurā pie draudzenes tēta aizvestais līgavainis tiktāl nobāl inteliģentā humanoīda priekšā, kurš spējīgs uzreiz iegrimt dziļā sarunā par kādu īpašu grieķu dzejas novirzienu, ka skatītājiem zālē sāk palikt mazliet neērti. Jāpriecājas, ka augstskola, kurā jau 4 gadus strādāju kā vieslektore, aicina mani, nevis kādu robotu, kurš, nav šaubu, pēc vairākiem gadiem, pareizi ieprogrammēts, varēs lasīt spožas lekcijas, neieguldot nedēļām ilgu, smagu darbu to sagatavošanā. Šīsnedēļas žurnālā “ir” lasāms raksts par Itālijas risinājumiem senioru aprūpei un stāstīts par robotu, kurš vecāka gadagājuma kundzi mudina uz kustībām un vingrošanu, sakot “izkustināsim rokas un pacelsim tās augstu”.

 Es nezinu, kā būs tālāk, bet šorīt, tikai iekšējas balss mudināta, veicu pamatīgu rīta vingrošanas rituālu un lidostā veltu laiku rūpīgai grāmatu atlasei gaidāmajam 9 stundu lidojumam. Esmu apņēmusies iztikt ar drukāto presi un grāmatām.  Nu, ja paslīdēs kāja, palasīšos elektronisko grāmatiņu vai paklausīšos kādu audiogrāmatu. Lai nezaudētu formu un nesāktu pati pārvērsties par mehānisku, no tehnoloģijām atkarīgu .. ko?