Igauņi ir kā latvieši, tikai mazliet citādi

2000. gadu sākumā studēju tolaik mūsu reģiona jauniešu vidū ļoti populārajā Centrāleiropas Universitātē Budapeštā, Ungārijā. Manā gadā dažādās programmās studēja ap 20 igauņu studentu. Mēs, latvieši, bijām tikai 3. Tā bija mums, no padomju mantojuma samocītās izglītības sistēmas nākušajiem, izcili piemērota augstskola – pilnīgi rietumnieciska apmācības ziņā, bet arī rūpju par mazliet neaptēstajiem austrumeiropiešiem pilna. Tāpēc pārsteidza tas, ka tajā laikā tik maz latviešu tur studēja. Skatoties uz igauņu skaitu, jau tolaik domāju – nebūs labi, igauņi mums rūkdami pasteigsies garām. Tā arī ir noticis . 

 

Trīs nedēļas ar vēlēšanu tēmām strādājot Igaunijā, ar pilnīgi visiem, savas 40-50 gadnieku paaudzes vēlēšanu un politikas procesā iesaistītajiem varēju sarunāties brīvā, ļoti labā angļu valodā. Spēja labi un brīvi runāt angliski rada citu intereses, informētības un pašpārliecības līmeni. Ja Latvijā 20-30 gadnieku paaudze angliski runā ļoti labi, manas paaudzes cilvēkus nereti sasaista tieši nespēja brīvi uzturēt sarunu un dziļi izprast sarunu biedru teikto. Diemžēl arī augstos un ļoti augstos amatos Latvijā joprojām ir cilvēki, kuri angliski runā slikti. Tas atstāj iespaidu gan uz izturēšanos, gan domāšanu, uz Latvijas tēlu un veiktspēju. 

 

Otra subjektīvā iespaida saknes meklējamas manos studiju gados Londonas Universitātes Londonas Ekonomikas skolā. Aktīvi darbojos LSE-Baltijas studentu asociācijā un mums reiz bija diskusiju vakars par Baltijas valstīm. Biju sagatavojusi prezentāciju par korupciju Latvijā – nesen bija iznācis Pasaules bankas ziņojums par valsts sagrābšanu Latvijā. Savukārt mans igauņu kursabiedrs mierīgi teica – Igaunija ir tāda pati kā Somija, tikai padomju laiku dēļ mazliet atpalikušāka, bet pavisam drīz mēs somus panāksim. Lai gan subjektīvi mans Latvijas realitātes raksturojums atbilda patiesībai, igauņi jau tajā laikā par savu valsti slikti nerunāja. Nerunāja slikti un viss un pamazām kopā veidoja to labāku . 

 

Šādu vienotību es redzēju visās ar vēlēšanām saistītajās sarunās – ar politisko partiju pārstāvjiem, vēlēšanu administratoriem, kiberdrošības speciālistiem, policiju. Dzirdēju atkal un atkal – mēs kā sabiedrība kopumā esam izvēlējušies būt atvērta, moderna, digitālajā parvaldībā balstīta valsts, mums šī izvēle jāturpina un visiem spēkiem jāstiprina. 

 

Vēl viena interesanata Igaunijas iezīme, kura uzreiz krīt acīs, ir sadarbība un koleģialitāte. Piemēram, vēlēšanu administrāciju un uzraudzību un politisko partiju finanšu kontroli veic koleģiālas institūcijas, kurās deleģēts pa pārstāvim no Augstākās tiesas, prokuratūras, Valsts kontroles un visām parlamenta politiskajām partijām. Tā vietā, lai kā vairāki pavāri pārsālītu zupu, šīs institūcijas darbojas efektīvi un caurskatāmi, spējot mierīgi runāt arī par savām kļūdām un neveiksmēm. Latvijā ir citādi – iestādes ir daudz hierarhiskākas, tiek asociētas ar vienu personu – vadītāju. Visi citi – ministrijas, Saeima, partijas parasti atkratās no atbildības par šādu iestāžu – piemēram, šajā gadījumā, CVK, KNAB, u.c. darbību. Vispār kopumā Igaunijā arī formālos kontaktos valda neformālāks, draudzīgāks, sadarbīgāks, pieņemošāks gars. 

 

Sanāca arī pārliecināties, ka igauņiem, tāpat kā latviešiem, varbūt nemaz nav tik viegli pasmieties par sevi. Mums varbūt tas pat kaut kā nākas vieglāk. Šis, protams, atkal ir ļoti subjektīvi, iespējams, ir bezgala daudz vietu, kur igauņi gardi par sevi smejas, tomēr tādās man nesanāca būt. Bet, piemēram, džeza performances pasākums, kur asi tika izsmieta Igaunijas dzimumu nevienlīdzība un padomiskās vīriešu dominanaces tradīcijas, lai gan žilbinoši asprātīgs, bija slikti apmeklēts. Vērojot publiku arī redzēju, ka lielākā daļa igauņu par dzirdamo nebija sajūsmā, vairāki klusi izslīdēja no telpas, kamēr mēs, ārzemnieki sajūsmā plaukšķinājām . 

 

Rīgas Laika klasiskajos jokos bija viens tāds – “vidējais latvietis ir kā Valda Zatlera mati - pelēks, taisns un uz visām pusēm”. Attiecībā uz igauņiem gribas teikt – vidējais igaunis ir gandrīz kā Zatlera mati – pelēks, taisns un uz vienu pusi.