Igauņi ir kā latvieši, tikai mazliet citādi
2000. gadu sākumā studēju tolaik mūsu reģiona jauniešu vidū ļoti populārajā Centrāleiropas Universitātē Budapeštā, Ungārijā. Manā gadā dažādās programmās studēja ap 20 igauņu studentu. Mēs, latvieši, bijām tikai 3. Tā bija mums, no padomju mantojuma samocītās izglītības sistēmas nākušajiem, izcili piemērota augstskola – pilnīgi rietumnieciska apmācības ziņā, bet arī rūpju par mazliet neaptēstajiem austrumeiropiešiem pilna. Tāpēc pārsteidza tas, ka tajā laikā tik maz latviešu tur studēja. Skatoties uz igauņu skaitu, jau tolaik domāju – nebūs labi, igauņi mums rūkdami pasteigsies garām. Tā arī ir noticis . Trīs nedēļas ar vēlēšanu tēmām strādājot Igaunijā, ar pilnīgi visiem, savas 40-50 gadnieku paaudzes vēlēšanu un politikas procesā iesaistītajiem varēju sarunāties brīvā, ļoti labā angļu valodā. Spēja labi un brīvi runāt angliski rada citu intereses, informētības un pašpārliecības līmeni. Ja Latvijā 20-30 gadnieku paaudze angliski runā ļoti labi, manas paaudzes cilvēkus nereti