Kā Tieslietu ministrija “atsedza seju”
Mūsu
valsts šogad Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides indeksā
“doing business” ir noslīdējusi par 5 vietām vairāku
nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vides apstākļu dēļ – viens no
tiem - maksātnespējas procesi. Tā ir kā
pusaudžu spēle “Mafija pret pilsoņiem”, tikai
šeit darbojas “tiesneši kopā ar blēžiem pret uzņēmējiem”. Šī shēma diemžēl tiek izmantota, blēžiem ar korumpētu tiesnešu palīdzību
tiekot vaļā no parādiem. Gaidījām enerģisku
rīcību no Tieslietu ministrijas, jo maksātnespējas procesu
negodīga izmantošana ir gadiem ieildzis posts?
Tieslietu
ministrija patiešām ir rīkojusies enerģiski, pat vētraini,
likumprojektam “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, kas
sastāv no 4 (!) pantiem, uzrakstot 33 lapu garu anotāciju. Tajā Tieslietu ministrija ir ielikusi visu, kas
nav “mucis prom”, lai izstāstītu, ka Latvijai ir t.s. "leģitīmi mērķi" šādu likumu virzīt. Tieslietu ministrija, protams, zina, ka šādos, politiski un juridiski
jūtīgos priekšlikumos, tieši
skaidrojumam ir izšķiroša nozīme.
Tieslietu ministrijas skaidrojumā ir atrodams gandrīz viss. Sociālpsiholoģiski
spriedelējumi - “[..] seju aizsedzošie apģērbi nav vienkārši
reliģisks apģērbs. To nēsāšana var tikt uztverta kā politisks
akts, kas pauž neiecietību pret mītnes zemes kultūru,
civilizāciju un paražām”, tāpat “mēs uzskatām – ja
cilvēks neskatās otram acīs, viņš līdz ar to psiholoģiski
nodala sevi no sarunubiedra”. Tur atrodamas reliģisko tekstu
interpretācijas “būtiski atzīmēt, ka Korāns neparedz sejas
aizsedzoša apģērba nēsāšanas pienākumu” un pat arhitektūra
- “Minereti ir uzskatāms un redzams politiski-reliģiskās varas
pieprasījuma simbols”.
Drošības
policijas ieskatā šis visas publiskās vietas ietverošais un tikai
nedaudzus izņēmumus (profesionālie pienākumi, sports, māksla,
veselība, laikapstākļi) atrunājošais aizliegums mūsu valsti
padarīs nedrošāku. DP pat dievojas: “ticiet mums, ja mēs redzam
apdraudējumu, mēs vienmēr esam par lielāku personisko brīvību
ierobežošanu, tomēr šajā gadījumā tas nav nepieciešams".
Visbeidzot, vienmēr ir jautājums par policistu uz ielas, kuram šis aizliegums
būs jāievieš dzīvē. Diemžēl šis aizliegums attieksies arī uz
manu vēl padomjlaiku bērnības epizodi, kad ar klases puikām
stadionā, ar pionieru kaklautiem aizsegtām sejām, spēlējām
pirātus. Kā zināms, skolnieku pasaulē vislabākais pirāts ir
tas, kas aizsedz pēc iespējas daudz no savas sejas, vēlams
atstājot atsegtu tikai vienu aci. Tieslietu
ministrijas priekšlikums paredz, ka mums par šo pienāktos
administatīvais sods.
Visa šī
Tieslietu ministrijas vētrainā darbība sacelta piecu cilvēku dēļ,
kas Latvijā pašlaik reliģisku iemeslu dēļ aizsedzot seju.
Es cerēju, ka pēc nesenā Austrijas fiasko šie būs nomierinājušies - tur policija pēc tieši šāda likuma pieņemšanas sāka vajāt un bargi sodīt mierīgos neticīgos iedzīvotājus. Turklāt liekas baisi, ka šādi principā valsts vēršas pret vienu cilvēku, jo realitātē jau gandrīz neviens tos musulmaņu tērpus nevalkā. Ja jau tas tiešām vajadzīgs, tad nevajag šaut mušas ar lielgabalu, bet aizliegt konkrēti reliģiskus apģērbus, teiksim, kā to dara Francijā - sekulāra valsts, tātad nekādu reliģisku simbolu publiskā vietā vai arī vēl labāk vienkārši aiziet cilvēcīgi parunāt kas un kā ar tiem pāris musulmaņiem, kam tādi tērpi tīk.
AtbildētDzēstPaldies par komentāru un viedokli !
AtbildētDzēstIr sarūgtinoši dzirdēt, ka mūsu valsts ir nokritusies Pasaules Bankas "uzņēmējdarbības veikšanas" indeksā nelabvēlīgu uzņēmējdarbības apstākļu, tostarp maksātnespējas procedūru, dēļ. Korupcija šajā sistēmā ir satraucoša, un ir žēl, ka daži tiesneši ir gatavi nostāties krāpnieku, nevis likumīgu uzņēmēju pusē. Tieslietu ministrijai būtu jāpiešķir prioritāte šīs problēmas risināšanai, nevis jākoncentrējas uz likumu, kas ierobežo sejas aizsegus. Lai gan es saprotu ministrijas argumentus, ir svarīgi nodrošināt, lai šāds likums neaizskar indivīdu tiesības praktizēt savu reliģiju vai paust savu viedokli. Mums ir vajadzīga taisnīga un efektīva politika, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi mūsu valstī.
AtbildētDzēst