Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: novembris, 2017

Valsts prezidents jāvēl atklāti: runa Saeimas debatēs

Attēls
2017. gada 7. septembris  Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Patiesi ir tā, ka šie vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, kas parakstījuši šo iniciatīvu, ir apliecinājuši, ka ar pašreizējo prezidenta ievēlēšanas kārtību ir problēmas. Bet šīs problēmas mums nevajag risināt ar kaut kādiem paņēmieniem, kas neatbilst Latvijas parlamentārajai valsts iekārtai. Mums nav nepieciešams pēkšņi tautas vēlēts prezidents vai viens prezidents ar paplašinātām pilnvarām, kurš ar šīm paplašinātajām pilnvarām būtu kā princis baltā zirgā un kurš pēkšņi mūs visus izglābtu. Mums vienkārši ir nepieciešams Satversmē vārdu “aizklāti” aizstāt ar vārdu “atklāti”, un tad arī pēdējais atlikušais politiskais tirgus, proti, par Valsts prezidenta ievēlēšanu, vienkārši beigsies.  Kolēģi, ikviens no mums ir pieredzējis, kā ir beidzies politiskais tirgus par citu amatpersonu ievēlēšanu, kopš mums ir atklāti balsojumi. Mēs šeit nobalsojam, amatpe

Pārdomas pēc piedalīšanās topošo jauno Latvijas pilsoņu svinīgā solījuma nodošanas pasākumā

Attēls

Kā Tieslietu ministrija “atsedza seju”

Mūsu valsts šogad Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides indeksā “doing business” ir noslīdējusi par 5 vietām vairāku nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vides apstākļu dēļ – viens no tiem - maksātnespējas procesi. Tā ir kā pusaudžu spēle “Mafija pret pilsoņiem”, tikai šeit darbojas “tiesneši kopā ar blēžiem pret uzņēmējiem”. Šī shēma diemžēl tiek izmantota, blēžiem ar korumpētu tiesnešu palīdzību tiekot vaļā no parādiem. Gaidījām enerģisku rīcību no Tieslietu ministrijas, jo maksātnespējas procesu negodīga izmantošana ir gadiem ieildzis posts? Tieslietu ministrija patiešām ir rīkojusies enerģiski, pat vētraini, likumprojektam “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, kas sastāv no 4 (!) pantiem, uzrakstot 33 lapu garu anotāciju. Tajā Tieslietu ministrija ir ielikusi visu, kas nav “mucis prom”, lai izstāstītu, ka Latvijai ir t.s. "leģitīmi mērķi" šādu likumu virzīt. Tieslietu ministrija, protams, zina, ka šādos, politiski un juridiski jūtīgos  priekšlikumos, tieši skaidrojumam ir