Par bērnu tiesībām

Par reālām un ideālām ģimenēm

Iesniegtais un komisijas atbalstītais grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Runa debatēs par I. Bites priekšlikumu Bērnu tiesību aizsardzūbas likumā, 2017. gada 26. janvāris

Saeimas komisijas deputāti pie jautājuma par deinstitucionalizāciju atgriezīsies septembrī

Rīga, 16.maijs, LETA. Šodien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē nolemts pie jautājuma par deinstitucionalizāciju un bērnu tiesību ievērošanu atgriezties septembrī.

Labklājības ministrijas pārstāve Baiba Stankēviča stāstīja, ka bērnu skaits institūcijās katru gadu samazinās, kas ļaujot secināt par pieaugošu darbu ģimeniskas vides nodrošināšanai bērniem. Līdz ar to tas ļaujot domāt, ka Nacionālajā attīstības plānā nostiprinātais mērķis līdz 2030.gadam sasniegt rādītāju, ka tikai 10% no ģimenēm izņemto vai bez vecākiem palikušo bērnu atradīsies institūcijās.

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga uzsvēra, ka, veicot pārbaudes, ir konstatēta virkne bērnu tiesību pārkāpumu, kas tostarp liecina par izpratnes trūkumu saistībā ar bērnu tiesībām. Viņa norādīja, ka ir ļoti būtiski nodrošināt preventīvos pasākumus, nevis sodīt par jau notikušiem pārkāpumiem. "Sodīšana ir bezspēcības pazīme, jādarbojas preventīvi," piekodināja Kronberga.

Kronberga stāstīja, ka bērnu tiesību jautājumā trūkst sadarbības starp visiem līmeņiem, turklāt kā būtisks apstāklis ir arī draudi bērnu drošībai un nelabvēlīgi dzīves apstākļi kā fiziskā, tā arī emocionālā izpratnē. Viņa uzsvēra, ka arī paši bērni nav informēti par savām tiesībām, kā arī iespējām vērsties dažādās iestādēs.

Tiesībsargs Juris Jansons, atsaucoties uz Tiesībsarga biroja veikto pētījumu par institūcijās esošajiem bērniem, kritiski vērtēja pastāvošo situāciju, uzsverot, ka izpratne par vardarbību starp un pret bērniem ir ļoti atšķirīga. Viņaprāt, likumdošanas līmenī saistībā ar bērnu tiesībām valstī viss esot kārtībā, taču problēmas rodas likuma normu piemērošanā praksē. Viņš ir pārliecināts, ka ļoti svarīgi ir mainīt pašvaldību un institūciju darbinieku attieksmi.

Uz sēdi aicinātā Jelgavas domes izpilddirektore Ināra Škutāne piekrita, ka situācija ir jāmaina, tomēr, viņasprāt, argumenti par to, ka pašvaldības neko nedara deinstitucionalizācijas sakarā bailēs pazaudēt darba vietas, neizturot kritiku.

Tam gan nepiekrita deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), kurš ir pārliecināts, ka Jelgavas pašvaldības darbinieki, "skatoties uz bērniem, redz savu algu".

Neapmierinātību ar Jelgavas pašvaldības pārstāves likuma normu interpretāciju, uzsverot, ka pamatā bērniem jānodrošina vieta internātā, pauda parlamentāriete Lolita Čigāne (V). "Esmu ļoti pārsteigta, ka Jelgavas pašvaldībā likumu saprot savādāk, sakot, ka sākumā bērns ievietojams nevis audžuģimenēs, bet internātā," sacīja Čigāne, uzsverot, ka jau ilgstoši tiek pieliktas lielas pūles, lai šiem bērniem primāri rastu ģimenisku vidi, par ko ir jārūpējas pašvaldībai.

Deputāts Hosams Abu Meri (V) piekrita, ka pašvaldības ne vienmēr savu darbu izpilda līdz galam. Parlamentārietis Andris Bērziņš (ZZS) uzsvēra, ka ir nepieciešams uzlabot iestāžu un institūciju darbinieku kvalifikāciju, citādi no sarunām neesot nekādas jēgas. "Kamēr sociālie darbinieki tikai zvanīs pa telefonu un rakstīs lapiņas, nekas neuzlabosies," uzskata Bērziņš.

Pēc gandrīz divu stundu ilgas sēdes Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) izteica priekšlikumu sarunu turpināt rudenī, kad būšot pieejami vairāku izmeklēšanu rezultāti, kā arī būšot informācija par nākamā gada budžeta rāmi.

• Publicēta: 16.05.2017 18:03
• Anastasija Tetarenko, LETA