Lolitas Čigānes blogs

The so often quoted European Security Strategy of 2003 contains a now legendary quote: “Europe has never been so prosperous, so secure, nor so free. The violence of the first half of the 20th Century has given way to a period of peace and stability unprecedented in European history.” When I meet my fellow parliamentarians and Europeans, I can almost physically feel that many of us are so much longing to belong to that Europe of 2003 – prosperous, calm and confident. Still recovering from the wounds of the last century, many of us, Latvians would so much want to continue belonging to “Europe of 2003 Security Strategy” so that we can fully consolidate and contemplate our development and progress. However, no longer! Daily we hear that the EU project is close to unraveling, values of solidarity are being contested, the global environment is fragile, internal tensions are mounting. In such a situation we usually search for big words and big thinkers to give us perspective of

Quo tu domā?

Tikai gadu pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, 2003. gadā pieņemtajā Eiropas Drošības stratēģijā rakstīts “Eiropa nekad nav bijusi tik pārtikusi, tik droša un tik brīva. 20. gs pirmajā pusē piedzīvotās vardarbības vietā nācis agrāk Eiropas vesturē nepiedzīvots miers un stabilitāte”.  Daudziem šie tagad tālu no realitātes esošie vārdi liek ilgoties pēc “tās”, 2003. gada miera un pārticības Eiropas. Tas ir cilvēcīgi un saprotami. Mazāk saprotami ir tas,  ka Eiropas Savienībā pašlaik ir politiķi, kas saka: “šodienas Eiropa nav tā Eiropa, ko mēs gribējām, dodiet mums citu Eiropu vai arī mēs šajā spēlītē nepiedalīsimies!” Ir uzskats, ka Eiropas Savienības, šī agrāk nepieredzētā Eiropas integrācijas dižprojekta dzivējspēks ir krīzes. 2010. gadā Eiropas Savienību skāra bezprecedenta ekonomiskā krīze, kas tolaik apdraudēja lielāko un acīmredzamāko Eiropas Savienības integrācijas ieguvumu - vienoto valūtu eiro. Pašlaik Eiropu skar Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un citu Eiro