Lolitas Čigānes blogs

Versijas un skaidrojumi par to, kas tik zemiskā veidā netālu no Kremļa sienām nogalināja Krievijas opozīcijas politiķi Borisu Ņemcovu, ir daudz un dažādi. Tiek analizēti gan iemesli, gan iegansti, tiek meklēti gan pasūtītāji, gan izpildītāji. Tiek uzdots klasiskais jautājums - kam tas ir izdevīgi? Tomēr gandrīz visi komentētāji vienojas, ka Ņemcova nogalināšana ir simbols un izpausme agresivitātei, dusmām un naida kurināšanai, kas Krievijā īpaši plaši izpaudusies pēdējā gada laikā. Aleksandrs Dugins, slavenais Putina administrācijai pietuvinātais ideologs, esot aicinājis pareizticīgos kristiešus apvienoties "liberāļu" iznīcināšanai. Viņam pieder arī plaši zināmās sentences par to, ka nekas tā nevieno kā kopējs ienaidnieks, kopējas vērtības tikai šķeļot. Šādas Putina režīma propagandas dominētie televīzijas kanāli plaši sasniedz Krievijas iedzīvotājus, interneta pieejamība ārpus lielajām pilsētām ir zema. Tur Ņemcovs un viņa sabiedrotie jau ilgāku laiku tiek saukti par ne

Kā domāt par Aspaziju un Raini mūsdienās? Kā atbrīvoties no eksaltētas pielūgsmes, bet arī neiegrimt sadzīviskā sīkumainībā, mēģinot pierādīt, ka Aspazija un Rainis bija “tieši tādi paši cilvēki” kā visi pārējie – tas bija viens no jautājumiem, ko risināja 27. februārī Saeimā notikušais pasākums “ „ Aspazijas un Rai ņ a ce ļ š uz Latvijas valsti” . Protams, Aspazija un Rainis bija cilvēki, kas ēda, dzēra, mīlēja, kļūdījās, aizrāvās un vīlās tāpat kā visi citi. Vai tam nepieciešams vēl kāds papildus apliecinājums? Ja mēs skatāmies uz šo divu personību - Raiņa un Aspazijas - ietekmi  uz Latvijas sabiedrību plaši, sanāk, ka tas bija kosmiskas, gigantiskas jaudas apveltīts pāris, kas Latvijai tika dievišķās gudrības “piespēlēts” izšķirīgā brīdī. Vai šodienas Latvija būtu citāda, ja mums nebūtu šo dižgaru? Domāju gan. Vai mums ir jāizjūt tāds kā kauns, ka šodienas Latvija tik tālu atpaliek no šo dižgaru izlolotajiem ideāliem? Nedomāju vis. Viņi abi noteikti kopā ar mums