Spiedogs pasē: vecmodīgi vai ģeniāli vienkārši

Saeima 2013.gada vidū pieņēma lēmumu neieviest vēlēšanu reģistru Saeimas vēlēšanās.

Vēlētāja apliecības izskata varianti 

Tātad Saeima lēma par līdzšinējās kārtības saglabāšanu, kas paredz to, ka ikviens Latvijas Republikas pilsonis ar derīgu pilsoņa pasi var ierasties jebkurā vēlēšanu iecirknī un nobalsot. To var darīt gan Latvijā esošajos vēlēšanu iecirkņos, gan arī iecirkņos, kas izveidoti ārzemēs.

Šī kārtība ir atšķirīga no pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tajās vēlētājiem jābalso iecirknī, kas izveidots to deklarētās dzīves vietas tuvumā vai savlaicīgi iecirknis jāmaina. Daži esošo Saeimas vēlēšanu kārtību, kad nobalsojušā pilsoņa balsojums tiek reģistrēts ar zīmodziņu pasē, sauc par vecmodīgu, to salīdzinot ar valstīm, kur vēlētāja īkšķis tiek mērkts tintē, lai nodrošinātos pret otrreizēju nobalsošanu. Tomēr šo sistēmu var arī uzskatīt par ģeniāli vienkāršu veidu, kā nodrošināt lielāku vēlētāju iesaisti vēlēšanu procesā.

Pašlaik vairākums demokrātiju meklē saviem arvien mobilākajiem un individuālistiskākajiem pilsoņiem draudzīgus politiskās līdzdalības veidus. Daudzas valstis izvēlas tā sauktās e-vēlēšanas - elektronisku ierīču lietošanu vēlēšanu izvēles izdarīšanai vai interneta vēlēšanas, dodot iespēju balsi nodot attālināti.

Tomēr visu šo e- risinājumu trūkums ir reāla un arī teorētiska datoru programmatūras uzlaušanas iespējamība, kas padara šos risinājumus nedrošus un mazuzticamus. Piemēram, pēc tam, kad ASV valsts prezidenta vēlēšanās 2000.gadā tika konstatētas būtiskas nepilnības balsu skaitīšanas kārtībā, daudzi ASV štati meklēja veidus, kā pāriet uz elektroniskām nobalsošanas iespējām, tomēr tas izraisīja spekulāciju vilni par iespējamu vēlēšanu rezultātu viltošanu, un jau 2006.gadā daudzi štati no elektroniskajiem risinājumiem bija atteikušies.

Problēma, kas radās, Saeimai lemjot par esošās Saeimas nobalsošanas kārtības saglabāšanu, bija tīri praktiska - Latvijas pilsoņiem, kuri izņēmuši tikai tā sauktās e-ID kartes un kuriem nav derīgas Latvijas pases, nebija iespējams šajās kartēs iespiest spiedogu, ka pilsonis nobalsojis, tā liedzot balsot vēlreiz. Lai risinātu šo situāciju un dotu iespēju pēc iespējas plašam pilsoņu lokam piedalīties vēlēšanās, Saeima ir lēmusi, ka visiem, kuru rīcībā ir e-ID karte, būs iespējas nobalsot ar tā sauktajām vēlētāja apliecībām, ko izgatavos Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un kuras pilsoņi varēs izņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), sākot ar 22.septembri.

Kopumā šīs apliecības būs iespējams izņemt četrās PMLP nodaļās Rīgā vai kādā no 28 reģionālajām PMLP nodaļām, paredzot arī iespēju, ka vēlētāju apliecību var pārsūtīt uz nodaļu, kur vēlētājam to parocīgāk izņemt.

Diemžēl vēlētāju kartes nebūs iespējams nosūtīt uz ārzemēm, kur atrodas 641 pilsonis ar e-ID karti, bet nav pases. Tas prasītu pārāk lielu resursu ieguldījumu. Saeima lēma, ka šāds ierobežojums ir pieļaujams, jo risinājums kopumā dod plašākas nobalsošanas iespējas 30 000 pilsoņu.

Vēlētāju apliecības, katra izmaksājot vien 16 centus, būs drošas, jo tiks apzīmētas ar specifiskām pazīšanās zīmēm. Tās būs personalizētas - uz tām būs e-ID kartes īpašnieka personas kods. Pat ja kādam jokdarim izdosies uz krāsainā printera sadrukāt 100 šādas 'apliecības' un apbraukāt ar tām vairākus iecirkņus, komisijas darbinieki varēs viltojumu viegli noteikt. Turklāt apliecība pēc balss nodošanas paliks vēlēšanu iecirkņa darbinieku rīcībā. Viltotāju varēs nekavējoties identificēt arī pēc tā, ka personas kodam uz e-ID un vēlētāju apliecības ir jāsaskan.

Kopsummā šis risinājums valsts budžeta izmaksās ap 5000 eiro, bet tas būs veids, kā vēlēšanu procesu padarīt mūsu dažādajiem vēlētājiem draudzīgāku.