Krievijas kaimiņi

Krievija ar agresiju pret Ukrainu ir apliecinājusi, ka tās kaimiņvalstīm ir par ko

uztraukties. Krievijas Dumas vienbalsīgais pagājušās sestdienas lēmums atļaut Krievijas federācijas armijas ieiešanu Ukrainā, ir tikai gara, spiediena pilna procesa kulminācija.

Pagājušā gada nogales protestus Kijevā izraisīja Ukrainas prezidenta Janukoviča pēkšņais lēmums par asociācijas līguma, kas iekļāva dziļākas un vispārējas tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, neparakstīšanu 2013. gada novembrī. Šī līguma parakstīšana bija viens no Janukoviča priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem un pēc ievēlēšanas 2010. gadā Janukovičs izvirzīja ciešāku integrāciju ar Eiropas Savienību par vienu no savas prezidentūras prioritātēm. Pie likumdošanas bāzes sagatavošanas strādāja tajā skaitā paša Janukoviča Reģionu partijas pārstāvji, kuriem prezidenta pēkšņais lēmums bija šoks, jo parija savu 2012. gada parlamenta vēlēšanu kampaņu balstīja uz solījumu turpināt ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā.

Jau pagājušajā vasarā Krievija uzsāka ekonomisku spiedienu pret Ukrainu, aizliedzot daļas preču importu un paceļot ievedmuitu citām. Ukrainas amatpersonas publiski ir vairākkārtīgi atzinušas, ka lēmums neparakstīt asociācijas līgumu 2013. gada novembrī  tika pieņemts Krievijas Federācijas ekonomiska un politiska spiediena rezultātā.

 

Tiem, kas sapņo, ka ar Krieviju var vedot ekonomiskās attiecības pilnīgi “bez politikas” šeit tikai daži fakti par dabasgāzes piegādēm no Krievijas Ukrainai. 2010. gadā Ukrainas prezidents Janukovičs piekrita Krievijas Melnās jūras flotes uzturēšanās pagarināšanai Krimā pagarināšanai un saņēma dabas gāzes atlaidi. 2013. gada decembrī, kad Janukovičs bija pagriezis muguru EU, sekoja vienošanās par ievērojamu dabas gāzes piegāžu atlaidi. Tagad, kad Janukovičs aizbēdzi no Ukrainas, Krievija ir brīdinājusi par dabas gāzes atlaides  atcelšanu.

Ukrainas stāstu 2008. gadā jau piedzīvoja Gruzija. Pēc Baltijas valstu pievienošanās NATO, Gruzija 2008. gadā bija vienīgā bijusī padomju republika, kurai ir bijušas nopietnas izredzes sagaidīt aicinājumu pievienoties NATO aliansei. Tomēr kad pienāca Bukarestes sammits 2008. gada beigās, Gruzijas teritorijā, okupētajās Dienvidosetijā un Adhāzijā atradās Krievijas bruņotie spēki. Tas cerības par Gruzijas pievienošanos NATO atsvieda nenoteiktībā. 2014. gada Soču olimpinādes kontekstā turpinājās Abhāzijas un Dienvidosetijas robežu nostiprināšana Gruzijas teritorijā.

Zviedrija, kas pēdējos 200 gadus spējusi izvairījusies no kara un stingri sargā savu neitralitāti, pēc 2013. gada Lieldienu incidenta tagad nopietni diskutē par  pievienošanos NATO. Kā zināms, seši Krievijas bumbvedēji, kas esot simulējuši uzbrukumu Zviedrijas teritorijai, pagājušajā gadā bīstami pietuvojās Zviedrijas gaisa telpai.

Diemžēl Krievijas kaimiņiem ir par ko uztraukties.