Elitāro sociāldemokrātu šarms

Leģendārajā bērnu multiplikācijas filmā “Vinnijs Pūks” lācītis Pūks ar balonu cēlās debesīs, un, mēģinot apmānīt bites, skaitīja: “es esmu maziņš mākonītis, esmu esmu maziņš mākonītis”. Tieši tāpat Saskaņas Centrs, kura simbolikā un retorikā netrūkst sociālistiskajām partijām raksturīgā sarkanā, nereti mēģina pārliecināt, ka arī viņi ir - mazs, sociāldemokrātisks mākonītis. Bet vai tā ir?

Pagājušonedēļ Saskaņas Centra deputāti Saeimas darba kārtībā bija iesnieguši priekšlikumu par tā saukto attaisnoto veselības un izglītības izdevumu griestu paaugstināšanu minimālās algas līmenī. Pašlaik ikvienam nodokļu maksātājam, iesniedzot savu gada deklarāciju, ir tiesības deklarēt izdevumus veselības aprūpei un izglītībai, kas tiek mīnusoti no personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļi apliekamā ienākuma, un noteiktais izdevumu apjoms katrai no kategorijām (veselība un izglītība) ir 213 EUR (150 Ls).

Trešdaļas Latvijas iedzīvotāju darba alga šobrīd ir minimālās algas līmenī un absolūti lielākā daļa nevar atļauties tēriņos maksas izglītībai un veselības aprūpei pat pietuvoties pašlaik noteiktajiem 213 EUR gadā. Valdība noteica nevienlīdzības mazināšanu par vienu no 2014. gada budžeta prioritātēm. Tās ietvaros tika palielināta minimālā alga (tagad 320 EUR), pacelts atvieglojums par apgādībā esošajām personām (tagad 165 EUR) un nedaudz paaugstināts neapliekamais minimums (tagad 75 EUR). Tomēr, apskatot šo izmaiņu ietekmi uz nelielo algu saņēmējiem, redzam, ka no šiem lēmumiem ievērojami iegūst cilvēki, kuru algas ir virs vidējās - 713 EUR, īpaši ja ģimenē ir 2 vai vairāk bērni. Savukārt tos, kuru algas ir mazas, šīs izmaiņas īpaši turīgākus nepadara, jo algas apmērs aptuveni atbilst paaugstināto atvieglojumu kopējam apmēram.

Tādējādi šodien aktuālākais jautājumu ir – kādai jābūt politikai, lai patiešām atbalstītu cilvēkus ar maziem ienākumiem, nevis kā piedāvāt papildus “bonusus” tiem, kas pelna labi. 2012. gadā 85 procenti no visiem iedzīvotājiem attaisnoto izdevumu kategorijās nepārsniedza 213 EUR gadā. Kopā attaisnotos izdevumus par izglītību 2012. gadā deklarēja vien 26 tūkstoši cilvēku un to vidējā summa bija 187 EUR. Medicīnas izdevumiem tā vidēji bija vien 41 EUR gadā. Par medicīnas izdevumiem, kuriem nav attaisnoto izdevumu ierobežojumu (zobārstniecība un plānotās operācijas), vidējā summa bija 60 EUR gadā. Redzams, ka Saskaņas Centra ierosinātos attaisnoto izdevumu grieztus sasniegtu tikai apmēram 15% no visiem, kad deklarē attaisnotos izdevumus (apmēram 2.5% no visiem nodokļu maksātājiem). Tomēr, kas svarīgi - tie nedaudzie, kuri tērē daudz, atļaujas patiešām bagātīgus tēriņus. 2012. gadā uz nākošo gadu attaisnotajiem izdevumiem tika pārnestas summas 55 miljonu latu apmērā, to kopā iztērējuši nedaudzi. No šīs analīzes redzams, ka cilvēkus ar maziem ienākumiem attaisnoto izdevumu griestu pacelšana papildus neatbalsta, jo tie nevar atļauties ne dārgu maksas izglītību, ne arī dārgu medicīnas pakalpojumu apmaksu vai veselības apdrošināšanu, tādejādi šāda politika valsts budžetam maksātu daudz, bet tās augļus baudītu nedaudzi.

Visbeidzot, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kura ieņēmumus Saskaņas Centra deputāti bija plānojuši samazināt, nosakot augstākus attaisnoto izdevumu griestus, klasiski tiek uzskatīts par pašvaldību nodokli. Astoņdesmit procenti no tā nonāk pašvaldību budžetos un ir galvenais pašvaldību ienākums. 2012. gadā attaisnoto izdevumu, t.i. izdevumu, kas tika kompensēti iedzīvotājiem, kopsumma bija 15 miljoni latu. Tas ir nedaudz mazāk par pusi, no, piemēram, Ogres novada 2013. gada budžeta ienākumiem. Saskaņas centra deputāti likumprojekta pavadtekstā atzīst - likumprojektam “ir fiskālā ietekme uz valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem, kuru nav iespējams aprēķināt” [!]. Tātad – SC parūpēsies par idejas dzimšanu, bet par tās paēdināšanu un apģērbšanu būs jārūpējas valdībai.