Elitāro sociāldemokrātu šarms
Leģendārajā bērnu multiplikācijas filmā “Vinnijs Pūks” lācītis Pūks ar balonu cēlās debesīs, un, mēģinot apmānīt bites, skaitīja: “es esmu maziņš mākonītis, esmu esmu maziņš mākonītis”. Tieši tāpat Saskaņas Centrs, kura simbolikā un retorikā netrūkst sociālistiskajām partijām raksturīgā sarkanā, nereti mēģina pārliecināt, ka arī viņi ir - mazs, sociāldemokrātisks mākonītis. Bet vai tā ir?
Pagājušonedēļ Saskaņas
Centra deputāti Saeimas darba kārtībā bija iesnieguši priekšlikumu par tā
saukto attaisnoto veselības un izglītības izdevumu griestu paaugstināšanu
minimālās algas līmenī. Pašlaik ikvienam nodokļu maksātājam, iesniedzot savu
gada deklarāciju, ir tiesības deklarēt izdevumus veselības aprūpei un
izglītībai, kas tiek mīnusoti no personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļi
apliekamā ienākuma, un noteiktais izdevumu apjoms katrai no kategorijām
(veselība un izglītība) ir 213 EUR (150 Ls).
Trešdaļas Latvijas
iedzīvotāju darba alga šobrīd ir minimālās algas līmenī un absolūti lielākā
daļa nevar atļauties tēriņos maksas izglītībai un veselības aprūpei pat
pietuvoties pašlaik noteiktajiem 213 EUR gadā. Valdība noteica nevienlīdzības
mazināšanu par vienu no 2014. gada budžeta prioritātēm. Tās ietvaros
tika palielināta minimālā alga (tagad 320 EUR), pacelts atvieglojums par
apgādībā esošajām personām (tagad 165 EUR) un nedaudz paaugstināts
neapliekamais minimums (tagad 75 EUR). Tomēr, apskatot šo izmaiņu ietekmi uz
nelielo algu saņēmējiem, redzam, ka no šiem lēmumiem ievērojami iegūst cilvēki,
kuru algas ir virs vidējās - 713 EUR, īpaši ja ģimenē ir 2 vai vairāk bērni.
Savukārt tos, kuru algas ir mazas, šīs izmaiņas īpaši turīgākus nepadara, jo
algas apmērs aptuveni atbilst paaugstināto atvieglojumu kopējam apmēram.
Tādējādi šodien aktuālākais
jautājumu ir – kādai jābūt politikai, lai patiešām atbalstītu cilvēkus ar
maziem ienākumiem, nevis kā piedāvāt papildus “bonusus” tiem, kas pelna labi.
2012. gadā 85 procenti no visiem iedzīvotājiem attaisnoto izdevumu kategorijās
nepārsniedza 213 EUR gadā. Kopā attaisnotos izdevumus par izglītību 2012. gadā
deklarēja vien 26 tūkstoši cilvēku un to vidējā summa bija 187 EUR. Medicīnas
izdevumiem tā vidēji bija vien 41 EUR gadā. Par medicīnas izdevumiem, kuriem
nav attaisnoto izdevumu ierobežojumu (zobārstniecība un plānotās operācijas),
vidējā summa bija 60 EUR gadā. Redzams, ka Saskaņas Centra ierosinātos
attaisnoto izdevumu grieztus sasniegtu tikai apmēram 15% no visiem, kad deklarē attaisnotos izdevumus (apmēram 2.5% no visiem nodokļu maksātājiem). Tomēr, kas svarīgi - tie nedaudzie, kuri tērē daudz, atļaujas
patiešām bagātīgus tēriņus. 2012. gadā uz nākošo gadu attaisnotajiem izdevumiem
tika pārnestas summas 55 miljonu latu apmērā, to kopā iztērējuši nedaudzi. No
šīs analīzes redzams, ka cilvēkus ar maziem ienākumiem attaisnoto izdevumu
griestu pacelšana papildus neatbalsta, jo tie nevar atļauties ne dārgu maksas
izglītību, ne arī dārgu medicīnas pakalpojumu apmaksu vai veselības
apdrošināšanu, tādejādi šāda politika valsts budžetam maksātu daudz, bet tās
augļus baudītu nedaudzi.
Visbeidzot, iedzīvotāju
ienākuma nodoklis, kura ieņēmumus Saskaņas Centra deputāti bija plānojuši
samazināt, nosakot augstākus attaisnoto izdevumu griestus, klasiski tiek
uzskatīts par pašvaldību nodokli. Astoņdesmit procenti no tā nonāk pašvaldību
budžetos un ir galvenais pašvaldību ienākums. 2012. gadā attaisnoto izdevumu,
t.i. izdevumu, kas tika kompensēti iedzīvotājiem, kopsumma bija 15 miljoni
latu. Tas ir nedaudz mazāk par pusi, no, piemēram, Ogres novada 2013. gada
budžeta ienākumiem. Saskaņas centra deputāti likumprojekta pavadtekstā atzīst -
likumprojektam “ir fiskālā ietekme uz valsts pamatbudžetu un pašvaldību
budžetiem, kuru nav iespējams aprēķināt” [!]. Tātad – SC parūpēsies par idejas
dzimšanu, bet par tās paēdināšanu un apģērbšanu būs jārūpējas valdībai.
Komentāri
Ierakstīt komentāru