U-pagrieziens

Kad Armēnijas prezidents 2013. gada vasarā paziņoja par U-pagriezienu (U-turn) attiecībās ar Eiropas Savienību, atsakoties no idejas ar Eiropas Savienību noslēgt Asociācijas un t.s. ES un Armēnijas Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības līgumu, sabiedrība paburkšķēja, pieņēma prezidenta solījumu, ka Muitas savienība ar Krieviju neapgrūtinās saišu veidošanu ar Eiropas Savienību un par šo vairāk vai mazāk aizmirsa. Armēnijas situācija ir neapskaužama – tā ir faktiskā kara stāvoklī ar Azerbaidžānu Kalnu-Karabaha reģiona dēļ un tai nav nekādu ekonomisku vai citāda veida attiecību ar lielāko kaimiņu Turciju.

Savukārt Ukrainas prezidenta Janukoviča pēkšņais 21. novembra paziņojums par U-pagriezienu attiecībās ar Eiropas Savienību ir izsaucis tik asu reakciju, ka jau gandrīz mēnesi Kijevas ielās atrodas protestētāji, protesti kulminācijās  sasniedz vairāku simtu tūkstošu cilvēku līdzdalību. Ukrainas augstākās amatpersonas publiski ir norādījušas, ka lēmums par nepievienošanos Asociācijas un tirdzniecības līgumam ar Eiropas Savienību radies Krievijas spiediena rezultātā. Tomēr Krievijas amatpersonas to turpina noliegt un apgalvo, ka nepievienošanās līgumam esot tikai un vienīgi Ukrainas izvēle.

Ukrainas sabiedrībai šī izvēle ir skaidra – pēc Padomju savienības sabrukuma Polijas un Ukrainas dzīves līmenis bija apmēram līdzīgs. Pēc sekmīgas integrācijas Eiropas Savienībā Polijas iekšzemes kopprodukts pašlaik apmēram 3 reizes pārsniedz Ukrainas. Turklāt Ukrainai pašlaik ir viens no dārgākajiem ārējiem parādiem pasaulē – tā apkalpošana maksā milzu līdzekļus no tā jau nabadzīgā valsts budžeta. Ukrainas parlamenta deputāti no paša prezidenta Janukoviča Reģionu partijas ir pilnīgā neizpratnē – tie vairāk nekā gadu intensīvi strādāja pie likumiem, kas ļautu parakstīt Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, bet tagad prezidents vēlas izdarīt  U-pagriezienu.

Kā to pašlaik redzam Ukrainā, šādu U-pagriezienu sekas var būt dramatiskas. Ilgstoši protesti un Ukrainas prezidenta mētāšanās starp Briseli, Maskavu un Ķīnu  pamatīgi iedragājuši jau tā smagā situācijā esošo Ukrainas ekonomiku. Domājot par politiskajiem U-pagriezieniem, nāk prātā britu premjeministres Margaritas Tečeres leģendārais teiciens, kad partija viņu aicināja mazināt ekonomisko reformu tempu: “You turn [U-turn] if you want to. The lady's not for turning” - “U-pagriezieties, ja vēlaties, [šī] lēdija nav [domāta] griešanai”. Šis teiciens un Tečeres politiskā stāja kopumā ir leģendāra, demonstrējot politisko principialitāti.

Nekaunīgais spiediens uz Ukrainu no Krievijas puses droši vien arī ir ietekmējis Vācijas prezidenta Gauka, Igaunijas prezidenta Ilvesa un Francijas prezidenta Olanda lēmumus nepiedalīties Soču Olimpiskajās spēlēs 2014. gadā. Es būtu priecīga, ja arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš spētu ieņemt principiālu nostāju šajā ģeopolitiski tik svarīgajā jautājumā.