Skolotājs

“Jūsu dēls ir ļoti talantīgs matemātikā, bet viņš domā knibinoties”, teica jaunais,

lieliskais skolotājs, kurš maniem dēliem palīdz sagatavoties skolas gaitām pēc pārejas uz citu skolu. Es biju ļoti pārsteigta. Jau kopš pirmās klases, pamanot, ka mana dēla matemātikas sekmes ir ļoti mainīgas – reizēm spožas, reizēm čābīgas, esmu viņam stingri noliegusi knibināties matemātikas uzdevumu gatavošanas laikā, jo biju pārliecināta, ka tas novērš viņa uzmanību. Ir vajadzīgs talantīgs skolotājs, lai tik ātri saredzētu to, kas vecākam, ikdienā esot kopā ar bērnu, paliek nepamanīts.

Līdzīgu talanta dzirksti es redzēju to jauno skolotāju acīs, kuri šodien dalījās savos veiksmes stāstos ar 2013/2014. mācību gada “Iespējamās misijas” iesaukuma dalībniekiem. "Iespējamā misija" Latvijā darbojas jau 5 gadus un kopā tai bijuši 6 iesaukumi, Latvijas skolas bagātinot ar 90 jauniem skolotājiem. Iespējamās misijas ideja ir vienlaikus cēla un vienkārša – piesaistīt darbam skolā jaunus, talantīgus, citās jomās izglītību ieguvušos profesionāļus ar līdera dotībām.

Es kā cilvēks, kura pamatskološanās gadi aizritēja padomju laikā, jauno skolotāju stāstus klausījos ar neticībai tuvu apbrīnu. Cēsu, Rīgas, Dobeles, Ropažu, Ozolnieku, Salaspils un Turaidas skolās strādājušie “Iespējamās misijas” skolotāji dalījās ar vairākām būtiskām atziņām, ko iedzīvinājuši dzīvē – skolēnam var palīdzēt redzēt mācītā jēgu un vietu plašākā kontekstā, ar problēmām ir jāstrādā, nevis tās jāignorē vai jāuzskata par nenovēršamām, bērni paši lieliski iesaistās izglītības procesa vadībā, ja tiem to atļauj, un katram bērnam iespējams atrast atslēgu, ieinteresējot to mācībās. Jaunie skolotāji nebaidās atzīt un analizēt savas kļūdas, kā arī atzīst – daudz var mācīties tieši no skolēniem.  

Atbalsts, uzmundrinājums un metodoloģisks padoms ir tas, ko jaunie skolotāji savukārt saņem no “Iespējamās misijas”. Šodien es klausījos ne tikai lieliskos jaunos pedagogos, bet drīzāk nākotnes Latvijas līderos, kas, apzināti un apzinīgi izgājuši cauri mācību un pieredzes gūšanas grūtībām sākumskolās un vidusskolās, būs norūdījušies pozitīvai līderībai nākotnē. Līdz šim šī ideja ir privāti finansēta, tomēr esmu pārliecināta, ka ir pienācis laiks domāt, kā šādu modeli, kurā skolotājs ir pašapzinīga vērtība, iedzīvināt valsts politikā. Šodien es kaut kur redzēju pazibam iespēju, ka arī Latvijā, tāpat kā Somijā, kādreiz skolotāja profesija varētu būt tik prestiža, ka ar mūsu bērniem skolās strādātu tikai labākie no labākajiem.