Armēnija. Ir arī tā.

“Mēs slēgsim iecirkni un pēc tam pusstundu ieturēsimies, jo esam noguruši”, skābi paziņoja Armēnijas galvaspilsētas Erevānas vēlēšanu iecirkņa priekšnieks, ieraudzījis mūs, starptautiskos vēlēšanu novērotājus, ierodamies vēlēšanu iecirknī 5 minūtes pirms tā slēgšanas. Viņam bija skaidrs, ka esam ieradušies, lai šajā iecirknī novērotu balsu skaitīšanu. Iecirknis atrodas tuvu Erevānas centram, tā apkārtnē dzīvo daudzi labi izglītoti, neatkarīgi domājoši cilvēki, tāpēc bija skaidrs, ka iecirkņa rezultātu par labu valdošās partijas kandidātam nebūs viegli nodrošināt. Tā arī sanāca. Pēc tam, kad pirmie 50 biļeteni pēc aplokšņu atvēršanas pamatā bija sakrauti opozīcijas kandidātu kaudzītēs, saspīlējums telpā pieauga, tika aizkurinātas cigaretes, telefoni zvanīja bez apstājas. “Jā, jā, neizskatās labi, runāsim vēlāk”, uz mums, novērotājiem ar nepatiku skatoties, sacīja valdošās partijas nominētais iecirkņa priekšnieks.

Kad komisijas locekļi neiebilda acīmredzamajam – biļeteni ar balsīm, kas nodotas par citiem kandidātiem, tiek krauti esošā prezidenta kaudzītē, mēs jautājām, vai balsis tiks neatkarīgi pārskaitītas. Negribīgi pāršķirtajā esošā prezidenta kaudzītē ieraudzījām neatzīmētu biļetenu, un priekšnieks, mūsu acu priekšā paķēris pildspalvu, to atzīmēja par labu esošajam prezidentam.

Valdošā partija šiem iecirkņos strādājošajiem vīriem piešķir īpašu  nozīmi un individuālu atbildību. Tieši viņi atbildīgi par konkrētā iecirkņa balsu “piegādāšanu” valdošajam kandidātam. Ja iecirknī uzvar cits kandidāts, “piegādātājs” var zaudēt darbu, statusu un privilēģijas. Darbu var zaudēt arī citi iecirkņa komisijas locekļi, ja pārāk asi iebilst priekšnieka rīcībai, jo daudzi no viņiem ir sabiedriskā sektora darbinieki. Pēc izskata iecirkņa priekšnieks pilnībā atbilda citos iecirkņos dominējošajiem valdošās partijas pārstāvjiem – smagas miesas būves, tumšās drēbēs, varu un pārsvaru demonstrējošs. Kad galvenā opozīcijas kandidāta balsu skaits pārsniedza pirmo simtu, pie skaitīšanas galda sēdošajai jaunajai sievietei, kuras atbildībā bija opozīcijas kandidāta biļeteni, palika slikti ar sirdi. 

Pirms došanās atpakaļ uz Latviju, atvadoties no citiem novērotājiem, daudzi teica – tad tiksimies Azerbaidžānā. Tur, Armēnijas kaimiņu valstī prezidenta vēlēšanas būs 2013.  gada oktobrī. Tomēr Azerbaidžānā tās ierasti norit vēl problemātiskāk nekā Armēnijā. “Nē, paldies”, atbildēju. Lai gan Armēnijā esmu bijusi tikai kā viesis un ar šo valsti mani saista vien silta un cieša draudzība ar vairākiem tās pilsoņiem, mani līdz mielēm sarūgtina, kad gados vecu cilvēku, kas uz iecirkni atnākuši citu balstīti vai pie spieķīša turēdamies, balsis tiek piedzītas vēlmei radīt iespaidu par šķietami brīvu vēlēšanu procesu – mazliet opozīcijai, bet pārliecinošais vairākums – valdošajai partijai.

Tomēr visbēdīgāk šajā vēlēšanu naktī bija būt kopā ar Armēnijas jaunajiem cilvēkiem – izglītotiem, inteliģentiem, moderniem ļaudīm, un redzēt viņu pazemojumu, kad viņu izvēlei pāri rullēja valdošās partijas ceļarullis.