Paskatīsimies apkārt: vēl mazliet par eiro

Mans deviņgadīgais dēls, sapratis, ka, visticamāk, no 2014. gada Latvijā vairs nevarēs norēķināties ar latiem, apraudājās. “Mums ir tik skaista nauda”, viņš teica. Es viņam pilnībā piekrītu. Ikreiz, kad paņemu rokās lata monētas ar vardīti, sniegavīru, skursteņslauķi vai Nameja gredzenu, man gribas tās rokās apmīļot un nekad neizdot. Tomēr nekas nav nepastāvīgāks par naudu maciņā – viens, divi, sniegavīrs jau izkusis, vardīte aizlēkusi.

Ir cilvēki, kas, iebilstot eiro ieviešanai Latvijā, min Dānijas piemēru, sak, lepnie dāņi 2000. gada referendumā nobalsoja PRET eiro. Tomēr patiesība ir tāda, ka dāņu krona jau kopš 1999. gada ir piesaistīta eiro un dāņi faktiski norēķinās eiro. Tomēr tad, kad tiekas un par vienotās valūtas likteni lemj eirozonas finanšu ministri, Dānijai durvis ir slēgtas. Tātad Dānija par simbolisko izvēli paturēt dāņu kronu maksā ar to, ka tā faktiski norēķinās valūtā, par kuras likteni tai lemt nav ļauts. Dānija, kas ir 6. vietā labklājības ziņā Eiropas Savienībā, var atļauties šādu simbolisku iegribu. Bet vai to var atļauties Latvija? Mūsu lats taču jau kopš 2005. gada piesaistīts eiro. 

Somija pievienojās eiro 1999. gadā un pilnībā eiro norēķinās kopš 2002. gada. Toreiz un arī vēl tagad daudzi jautā – kāpēc pragmatiskie somi ir tādi eiro entuziasti? Pirmais iemesls ir pavisam vienkāršs – 1300 kilometri.  Tik gara ir Somijas-Krievijas robeža. Pēc atrašanās Krievijas impērijas sastāvā un asiņainās un spēku ziņā nesamērīgās cīņas ar Padomju Krieviju 1940. gadā, Somija ir gatava darīt visu, lai nostiprinātu savu ģeopolitisko piederību Eiropai.

Otrkārt, 1990. gadu sākumā Somija piedzīvoja dziļu banku un pamatīgu identitātes krīzi, kas sekoja aizņemšanās radītam uzplaukuma burbulim. Pēc izkārpīšanās no krīzes, arvien skaļāk skanēja balsis, ka pievilktās jostas jāatslābina un ekonomika jāstimulē aizņemoties. Pievienošanās eiro tajā laikā nozīmēja disciplīnu – bija jāierobežo inflācija un nesamērīgi budžeta tēriņi, Somija pievienošanās procesā redzēja iespēju ieviest samērīgumu un pašdisciplīnu.

Treškārt, Somija vēlējās būt teicamniece. Pēc 500 gadu zviedru dominances un atrašanās Krievijas impērijā līdz 1. pasaules karam, tā jūtās kā Ziemeļvalstu bārenīte. Eiro ieviešana Somijai bija būtisks pašapziņas jautājums. Teicamnieka sindroms ne vienmēr ir slikts. Piemēram, cenšoties izveidot izglītības sistēmu ar visvienlīdzīgākajām iespējām pasaulē, Somija šodien ierindojas pirmajās vietās savas virspārējās izglītības kvalitātes ziņā.  

Latvija vairs nevar būt Baltijas teicamniece, jo Igaunija eiro ir pievienojusies jau 2011. gadā. Tomēr mēs stabili cīnāmies par sudraba medaļu. Ne velti tikko amatā apstiprinātais Lietuvas ministru prezidents Aļģirds Butkevičs ir teicis, ka Lietuvai tomēr vajadzētu pacīnīties par pievienošanos eiro kopā ar Latviju 2014. gadā.