Par iespējamo pilsonības referendumu

Latvijas nākotne ir saliedēti, Latvijas valsti cienoši un Latvijas zemi mīloši cilvēki, kuru vērtība ir to uzskatu, dzīvesveidu un parašu daudzveidība. Šādām īpašībām nav etniskās piederības. No Latvijas uzplaukuma un labklājības iegūst visi Latvijas iedzīvotāji, sirmgalvji un bērni vienlīdz. Tikai tuvredzīgi politiķi par katru cenu cenšas uzturēt spēkā Latvijas sabiedrību šķeļošas, izaicinošas un provocējošas idejas. Tas ir tāpēc, ka tiem nav cita, ko sabiedrībai piedāvāt. To interesēs ir saglabāt Latvijas sabiedrībā daļu, kas jūtas atsvešināta, agresīvi noskaņota un naidīga. Uz agresivitāti un naidīgumu 2012. gada februārī Latvijas sabiedrību mēģināja izprovocēt Saskaņas centra līderi, pievienojoties iniciatīvai par krievu valodu kā otro valsts valodu. Uz agresivitāti un naidīgumu aicina Tatjanas Ždanokas atbalstītāji, kas, iespējams, savākuši 10.000 parakstu par Latvijas Republikas pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem.

Vienotība kategoriski noraida šādus mēģinājumus spekulēt un savu politisko kapitālu veidot ar aizskartām līdzpilsoņu jūtām. Latvijas nepilsoņiem svarīgu jautājumu risināšana nav Saskaņas centralīdera Nila Ušakova politiskais princips, tā ir tikai poza, kas mainās, atkarībā no kārtējo vēlēšanu tuvuma. Tas, ka N. Ušakovu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem parakstīties attur tikai Satversme, kurā tautas nobalsošanai paredzētā procedūra acīm redzami nepieļautu šādas izmaiņas, apliecina, ka Saskaņas centra līderim neinteresē sabiedrības vienotība un saskaņa, bet tikai paša izskats un atspoguļojums medijos.

Vienotība kopā ar koalīcijas partneriem ir strādājusi, lai novērstu situāciju, kāda radās 2012 gada februārī, kad plašas kampaņas par krievu valodu kā otru valsts valodu Krievijas pilsonim daļēji piederošā PBK (Pervij Baltijskij Kanal) izvērsa valodas referenduma iniciatori. Tāpat koalīcijas partneri ir vienojušies, ka brīdī, kad pilsoņu parakstus par likumu vai Satversmes grozījumiem varēs nodot elektroniski, šādu iniciatīvu nodošanai tautas nobalsošanai pašiem iniciatoriem būs jāsavāc Satversmē paredzētās vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti, nevis 0.6% no visiem vēlētājiem, kā tas ir šobrīd.

Parakstu vākšanai nodotie grozījumi Pilsonības likumā, kas paredz automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, apdraud Latvijas valsts nepārtrauktības principu un ir pretrunā Satversmei. Šīs iniciatīvas mērķis ir no jauna provocēt etniskas nesaskaņas sabiedrībā. Pretnostatīt latviešus krieviem, pilsoņus nepilsoņiem. Taču Latvija nekad savā vēsturē nav bijusi etnisku konfliktu valsts. Mēs zinām, ka problēmas, kas šķeļ rīdziniekus, nav etniskas, tās izraisa Saskaņas centra saimniekošana Rīgā - dzīve uz parāda un treknajiem gadiem līdzīgs apskurbums.