Kāpēc Latvijā neatbalsta Pussy Riot?

Festivālu un koncertu mīlētājiem Latvijā šajā vasarā ir kur izvērsties. Cēsu mākslas festivāls, Rundāles senās mūzikas festivāls, Siguldas opermūzikas svētki,  festivāls LABADABA, Positivus, Prāta Vētras koncerttūres. Tas, ko no šīs pārbagātības ir gadījies redzēt, ir iespaidīgi – žanru, piedāvājuma un kvalitātes bagātība izcila. Es saprotu, ka paust atbalstu Krievijā pašlaik tiesājamajām rokgrupas “Pussy Riot” dalībniecēm Rundāles senās mūzikas festivāla nebūtu piemēroti, bet kāpēc tas nav noticis nevienā citā, augstāk pieminētā, tam daudz piemērotākā formātā?***

Domāju, ka tam ir vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, Latvijas mākslinieki ir strikti apolitiski. Daudziem vēl atmiņā padomju laiki, kad māksla bija darbaļaužu propagandas ierocis, tāpēc viss, kas saistīs ar politisku aktivitāti ir īstas mākslas pretpols – apolitiskums ir patiesas mākslas priekšnoteikums. Lai gan izaugusi jauna mākslinieku paaudze, apolitiskumu tā, manuprāt, “iezīdusi ar mātes pienu”. Analoģija, ka Putina Krievijā, politiski aktīvi mākslinieki piedzīvo tādu pašu likteni kā, piemēram, lieliskais latviešu režisors Rolands Kalniņš 60-os gados Latvijā, laikam īsti nedarbojas, jo Putina Krievija šodien netiek uztverta kā padomju savienība – ikvienam taču ir iespējas aizbraukt un realizēt sevi citur.

Otrkārt, droši vien daudzi jauno sieviešu rokgrupas “Pussy riot” izlēcienu, uzvedot panku lūgšanu Kristus glābēja katedrālē Maskavā, lūdzot atbrīvot Krieviju no Putina, uzskata, jā, tieši tā, par bezkaunīgu izlēcienu, kam nav nekāda sakara ar mākslu. Tomēr šādi “mākslinieciski” izlēcieni, iespējams, ir vismaz tikpat inovatīvi un noteikti krietni lielāku uzdrīkstēšanos prasoši nekā tradicionālākas mākslas formas. Atcerēsimies kaut vai radikālās krievu ielu mākslinieku grupas Voina aktivitātes Pēterburgā, uz paceļamā tilta pie Federālās Drošības Dienesta (FSB) ēkas uzzīmējot milzīgu dzimumlocekļa attēlu. Pašlaik arī Voina aktīvisti ir apcietinājumā. “Pussy Riot” var uzskatīt par izaicinošu un bezgaumīgu, tomēr šī grupa ļoti precīzi parāda un izsmej Krievijas sabiedrības absurdumu. Piemēram, 2010. gadā par spiegošanu no ASV izraidītā  naivi neprofesionālā Anna Čapmana (Anna  Kruščenko) šodien Krievijā ir glamūra, Kremļa patronāžas un mediju zvaigzne. “Pussy Riot” absurdo tieksmi uz glamūru ir lieliski izsmējis šajā video.

Treškārt, lai gan Latvija iepriekšējā gadsimtā ir bijusi vieta, kur izspēlētas lielās Eiropas ģeopolitiskās spēles, mēs joprojām jūtamies mazi un ceram, ka neviens mūs nepamanīs un liks mierā. Tā 1939. - 1940. gadā, kamēr mūsu ziemeļu kaimiņi somi sīvi cīnījās par savu neatkarību ar nenormālu padomju armijas pārspēku, mēs ievilkām galvas plecos cerot, ka mūs neviens nepamanīs. Pamanīja protams, un pamana vēl tagad. Piemēram, gruzīni, kuru teritoriālo integritāti 2008. gadā sakropļoja Krievijas provokācijas, uz Latviju skatās kā uz sapņu zemi****, tāpat moldāvieši, kas pēc ilgām konstitucionālām krīzēm ir tikuši pie funkcionējošas valdības, Latviju uzlūko kā paraugu. Protams, pēc Madonnas uznāciena koncertā Maskavā, iestājoties par “Pussy Riot” brīvību, ikviena centieni var šķist oda kodiena lielumā, tomēr kā ir teicis Rainis “mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba”.    

Neapšaubāmi, Latvijā šādos politiski-sociāli nozīmīgos jautājumos ir trūcis arī politiskās līderības. Var apskaust igauņus par to, ka prezidents Ilvess jau šī gada pavasarī, izpelnoties reliģisko draudžu kritiku, atklājot Tallinas mūzikas nedēļu, izteica atbalstu “Pussy riot”. Nezinu, vai prezidents Bērziņš ir ko dzirdējis par šo Krievijas panku grupu.

Visbeidzot, pirms kādu kritizēt, esmu apņēmusies vienmēr izanalizēt, ko pati esmu darījusi lietas labā. Uzstājoties Eiropas Padomes (vecākā, 1949. gadā dibinātā cilvēktiesību organizācija, kura apvieno 47 valstis) plenārsēdē esmu izteikusi atbalstu “Pussy Riot” dalībniecēm. Festivāla LABADABA rīkotājiem nosūtīju šādu e-pastu: “Labvakar, Domājot par piedalīšanos LABADABA rīt, klasos ziņas, par sieviešu panku grupas tiesu Maskavā http://www.ir.lv/2012/7/30/maskava-sakas-skandalozas-grupas-pussy-riot-prava. Kā būtu, ja LABADABA šajā nedēļas nogalē paustu atbalstu šīm izaicinošajām, drosmīgajām sievietēm? Laikā, kad mēs bijām padomju savienības dzelzs priekškškarā, katrs atbalsts "no rietumiem" mums bija svarīgs, domāju, ka arī Krievijas demokrātijas aktīvisti novērtētu atbalstu no Latvijas. Nav negods būt izaicinošam, negods ir apspiest citus savu varas diktētu mērķu vārdā”. Pagaidām atbildi vēl neesmu saņēmusi. 

*** uzreiz atvainojos visiem tiem māksliniekiem, kas, iespējams, individuāli ir atbalstījuši Pussy Riot, bet par kuru izpausmēm man, informācijas trūkuma dēļ, nav zināms.
**** izcils piemērs mākslinieku politiskai aktivitātei ir izstāde "Rudens 080808, es esmu gruzīns!"