Mazāk gaidām Laimes lāci

Šodien ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru Kabineta paveikto un iecerēto darbību tika pieņemts zināšanai bez vērienīgām diskusijām. Tas pamatā tāpēc, ka Saeimā vairs nav politiķu, kas gatavi mētāties ar “sabrauktu ezīšu” salīdzinājumiem. Pat Saskaņas centra politiķi, kas uzstājās debatēs, novērtēja, ka, ņemot vērā kopējo Eiropas situāciju, Latvijai pašlaik klājas relatīvi labi.  

Tas galvenokārt tāpēc, ka Ministru Prezidenta Valda Dombrovska 3. valdības  politiku pēdējā gada laikā ir atbalstījusi sabiedrība. Lai gan ne rekordaugsta, pēc SKDS datiem ir pieaugusi sabiedrības uzticība Saeimai un valdībai. Sabiedrības atbalsts un uzticība izpaužas arī aktīvā līdzdalībā ekonomiskajā attīstībā. Piemēram, šī gada martā Latvijas eksporta apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 11% un kopējais eksporta apjoms jau pārsniedz pirmskrīzes līmeni. No Eiropas Savienības valstīm ekonomikas pieaugumu virs 2% šogad Eiropas Komisija prognozē tikai Lietuvai, Polijai un Latvijai. Piemēram, Ungārijas IKP pieauguma prognoze ir negatīva.

Sabiedrības uzticība šādos sarežģītos laikos nebūt nav iepriekšnoteikta vai iepriekš paredzama. Tā liecina par ievērojamu sabiedrības politisku briedumu un spēju pieņemt rūgtu patiesību, nevis pakļauties saldu melu vilinājumam. Mēs redzam, kas notiek valstīs, kur sabiedrība neatbalsta valdības darbu. Piemēram, Grieķija pašlaik ir tikko aizvadītu - 6. maija un pēc mēneša gaidāmu - 7. jūnija - ārkārtas vēlēšanu priekšvakarā.

Valda Dombrovska valdības darbs ir arī augsti novērtēts starptautiski. Piemēram, laikraksts The New York times šī gada 25. martā rakstīja “mazā Latvija tika minēta kā labs un rets piemērs tam, kā pēc 2009. gada starptautiskās finanšu palīdzības, sasniegt salīdzinoši ātru izaugsmi. Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis  tika minēts kā paraugs citām valstīm”.  Francijas laikraksts Le Figaro 2011. gada 4. februārī  novērtēja – “Latvijas ekonomiskais varoņdarbs/sasniegums pelnījis ievērību. Pēc smagas lejupslīdes un diviem taupības pasākumu gadiem, pēc izdevumu samazināšanas, kas atbilst 15% no IKP, Latvija beidzot atjauno izaugsmi”. Lai šādā situācijā spārdītu pašreizējās valdības darbu, ir jābūt mazohistam.

Protams, ka Latvijā ne visas problēmas ir atrisinātas - nevienlīdzība iedzīvotāju labklājības ziņā ir viena no visaugstākajām valstīm Eiropas Savienībā. Attīstības līmeņu atšķirības starp pārtikušo Rīgas un Pierīgas reģionu un Latgali, Latvijā ir vislielākās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

Tomēr ir skaidrs, ka gaidas pēc prinča zelta zirgā vai laimes lāča, kas uz burvju mājienu atrisinās visas problēmas, ir mazinājušās. Laimes lāči, kas atnāk un noslauka durvju priekšas visiem uzreiz un vienlīdz tīri visiem, neeksistē pat pasakās.

Ministru prezidenta pārraudzībā sagatavotā jaunā valsts Nacionālā Attīstības plāna melnrakstā  teikts - “Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam balstās uz pieņēmumu, ka ikviens ir orientēts uz savas situācijas uzlabošanu un valsts uzdevums ir radīt tai tik nepieciešamo izaugsmes vidi, kas katram sniedz personīgā izrāviena iespējas”.