Kā attīstīties: skats no Aizkraukles

Dodoties ceļā uz Jēkabpils pusi, labprāt izvēlos Daugavas kreisā krasta ceļu. Tas ir mazāk apdzīvots un Daugavas Sēlijas krasts ir saglabājis zināmu pirmatnējumu. Tomēr ziemas beigas, protams, nav labākais laiks, kad ceļot jebkur Latvijā – bedrainie ceļi un pelēcīgā, kūstošā sniega klātie lauki un miestiņi iešūpo nomākti apcerīgā noskaņā.  


Tāpēc spraigums un dzīvīgums, ar kādu tieku sagaidīta Aizkraukles novada ģimnāzijā, kur tikko noslēdzies Aizkraukles un tuvāko novadu jauniešu zinātniski pētniecisko darbu konkurss, ir pacilājošs. Skolas pārstāvji ar lepnumu stāsta, ka šogad zinātniski pētniecisko darbu tematika izcēlusies ar pielietojamību tautsaimniecībā – jaunieši pētījuši gan informācijas tehnoloģiju jautājumus, gan atjaunojamo energoresursu izmantošanu, gan dabas krāsvielu iespējas. Veiksmīgāko darbu autori piedalīsies tālākos notikumos Zemgales plānošanas reģionā un uzvarētājiem būs iespējas automātiski tikt iekļautiem Latvijas Lauksaimniecības Universitātes studentu sarakstā. Tomēr ne vienmēr jaunieši šīs iespējas izmantojot, jo Rīga ar tās piedāvātajām iespējām esot daudz pievilcīgāka. Patiesi, praktiski visi Latvijas novadi turpina noasiņot par labu Rīgai un Pierīgai. Aizkrauklei blakus esoša novada domes priekšsēdētājs tikai nosaka, ka tur vismaz Mārupes novada, proti, pārapdzīvotības problēmas neesot.

Iedzīvotāju skaita samazināšanās – teritoriju iztukšošanās, VARAM, VRAA iedzīvotāju skaita izmaiņas 2006. - 2011. gadā 

Šai problēmai precīzi kā āmurs naglai trāpa Aizkraukles ģimnāzijas skolēnu jautājums – dzirdam, ka Latvijas ekonomika atkopjas, bet reālu pienesumu savās ģimenēs nejūtam, darba Latvijā nav joprojām, cilvēki spiesti aizbraukt. Patiesi, viens no 2009. – 2010. gada ekonomikas krīzes smagākajiem aspektiem ir tas, ka Latvijā ir ievērojami pieaugusi nevienlīdzība – gan starp iedzīvotāju dzīves līmeņiem, gan arī reģionālā ziņā. Reģionālās attīstības atšķirību ziņā Latvija diemžēl ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā – bagātāko reģionu IKP ievērojami atšķiras no nabadzīgākajiem.

Reģionālā IKP uz 1 iedz. dispersija, %, 2008 , VARAM, VRAA 

Šis likumsakarīgi liek uzdot nākošo jautājumu – kā panākt izrāvienu novadu un Latvijas reģionu attīstībā. Valsts budžeta līdzekļu nepietiekamības apstākļos acis, protams, vēršas Eiropas Savienības struktūrfondu virzienā. Diemžēl 2007 – 2013. gada struktūrfondu programmēšanas perioda investīciju karte izskatās kā lupatu deķis – drīzāk nejaušību nekā plānveidīgu investīciju veidots. Par ES struktūrfondu naudu sacelti gan kultūras nami, gan sporta halles, kas daudzviet ir tikai daļēji izmantotas un darbojas kā papildus slogs jau tā nospriegotajiem pašvaldības budžetiem. Savukārt ieguldījumu darba vietu radīšanā bijis maz.

ES fondu ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedz., Ls, VARAM, VRAA 2011. gada sākums  

Gan no sarunām ar skolēniem Aizkraukles ģimnāzijā, gan klausoties Aizkraukles un blakus esošo novadu vadībā, ir skaidrs, ka uzņēmējdarbības attīstības gars, kas attiecīgi radītu darba vietas, novados pats no sevis neradīsies. Tāpēc visi ar lielām cerībām gaida jauno Nacionālās Attīstības Plānu 2014.- 2020. gadam, ko pašlaik gatavo Ministru Prezidenta pakļautībā esošais Pārresoru Koordinācijas centrs un kuram hierarhiskā kārtībā ir jāpakļaujas gan struktūrfondu plānošanas dokumentiem, gan arī vietējām novadu attīstības stratēģijām. Kā mudināt uzņēmīgos uzņemties vairāk, izmantot iespējas un kā mudināt neuzņēmīgos kļūt uzņēmīgiem, ir daudzu novadu, arī Aizkraukles un tai blakus esošo pašvaldību lielais izaicinājums.

Un izaicinājums ir pamatīgs, jo vienlaikus dzirdu arī tik tipisko stāstu – vietējā veikalā par pārdevēju strādā jauna sieviete, kura tikko, kopā ar vēl 200 citiem jauniem absolventiem, Latvijas Universitātē ir ieguvusi bakalaura grādu … žurnālistikā.