Cilvēki aiz pantiem

Ikdienas Saeimas darbā dažreiz aiz likumu pantiem pazūd cilvēks. Dažreiz pie “cilvēka aiz pantiem” deputāti mēģina atgriezties, iedzīvinot savu personisko pieredzi, vai, angliski sakot, vadoties no “gut feeling”. Izteikts “gut feeling” politiķis bija Džordžs juniors Bušs, ASV prezidents no 2000. līdz 2008. gadam. Tomēr viņa prezidentūra, kā arī citu politiķu pieredze rāda, ka ierobežotā un subjektīvā “gut feeling” ir derīga, bet absolūti nepietiekama politiķa pavadone. Veidi, kā atcerēties “cilvēku aiz pantiem” ir daudzi un dažādi.

Saruna ar Jēkabpils 2. vsk.12. klases skolēniem

Piektdienas rītā kopā ar kolēģi Andreju Judinu dodamies uz Jēkabpili. Tur tiekamies ar Jēkabpils 2. vidusskolas 12. klases skolēniem. Jēkabpils 2. vidusskola ir mazākumtautību skola, kas īsteno bilingvālās izglītības programmu – vismaz 60% no visiem mācību priekšmetiem māca latviešu valodā. Stundas sākumā, sirsnīgiem smiekliem skanot, novienojamies, ka skolēnus drīkstam fotografēt, jo lietojam sociālos tīklus, un nevienam nav pretenziju ieraudzīt savu foto mūsu profilos. Stundai atvēlētās 40 minūtes aizlido nemanot, skolēniem interesē jautājums gan par to, kāpēc policija nespēj apkarot “točkas”, par kuru eksistenci zina visa apkārtējā sabiedrība, gan arī kāpēc nepieciešams palielināt pensionēšanās vecumu. 

Ar Jēkabpils 2. vsk. direktoru Aleksandru Deini

Skolas direktors Aleksandrs Deinis ir pazīstams ar Somijas izglītības sistēmas reformu pieredzi, par kuru tikko, viesojoties Latvijā, stāstīja Somijas izglītības eksperts Pasi Salbergs. Somija augstāko izglītības kvalitāti pasaulē sasniegusi, jo par izglītības mērķi izvirzīja iespēju vienlīdzību skolēniem, atsakoties no elitārām skolām un standartizētiem eksāmeniem. Direktors atzīst, ka mazākumtautību skolu apmācības programmai ir taustāms labums – skolēni skolu beidz ar pamatīgām trīs valodu zināšanām. Tomēr mūsdienu laikmeta atspulgs esot redzams skolēnu gaidās – tie vēloties materāli labi nodrošinātu dzīvi uzreiz pēc skolas beigšanas.

Varakļānu Ģimnāzijas 12. klase

Tālāk mūsu ceļš ved uz mājīgo Varakļānu ģimnāziju. Skolā šajā dienā ir ragaviņu diena, mazie bērni jau pulcējas saules gaiši apspīdētajā skolas pagalmā – skan smiekli un klaigas. Arī šeit tiekamies ar 12. klases skolēniem. Klases lielajos logos redzami braši bērzi, kuri laikā, kad jaunieši liks eksāmenus un dosies lielās dzīves gaitās, būs jau salapojuši. Varakļānu ģimnāzijas skolēni šķiet pieredzējuši un zinoši, par dažām deputātu izteiktajām “naivajām” idejām pasmaida. Tomēr secinājums ir skarbs – lielākā daļa no skolēniem pēc ģimnāzijas beigšanas dosies uz Rīgu, atgriezīsies, ja redzēs personiskās un kopējās sabiedrības attīstības iespējas Varakļānos.

Tālāk dodamies uz Viļānu bibliotēku tikties ar Viļānu iedzīvotājiem. Īsti latgaliskā sirsnībā saņemam paldies, ka “nebijām lepni”. Diemžēl Viļānu novads, kurā nelielo vairākumu valodas referendumā pret krievu valodu kā otro valsts valodu nodrošināja “latviskais” Dekšāres pagasts, pārāk bieži tiekot vienkārši norakstīts Saskaņas centram. Pie tiem, kas domā citādi, parasti neviens nebraucot.

Viļānu bibliotēkā 

Vairākuma attieksmei ir milzu nozīme – Viļānos daudzas mājas ir konkrētu apsaimniekotāju ķīlnieki, jo daudzās no tām noprivatizēti mazāk kā 50 procenti dzīvokļu. Iegūt privātīpašumā dzīvokli daudziem savulaik nav licies svarīgi un sertifikāti, par kuriem to varēja izdarīt, vienkārši notrallināti. Šodien ciest par šiem lēmumiem, vai, pareizāk, lēmumu neesamību, nākas visiem daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem kopā. 

Vienotības Viļānu nodaļas dibināšana

Dienu noslēdz Vienotības Viļānu nodaļas dibināšana. Iespēja satikt līdzīgi domājošo saimi daudzos Latvijas novados ir relatīvi lielas politiskas partijas priekšrocība. Kā rosināt uzņēmīgos uzņemties vairāk, un kā kuplināt to pulku novada attīstībai, nevis barot Rīgu ar labākajiem un gaišākajiem novadu prātiem, ir mūsu tikšanās vadmotīvs (par to arī šeit). 

No Eiropas Savienības aptuveni 2000 reģioniem, Latgale attīstības ziņā ir saraksta apakšgalā, kamēr Rīga – apmēram pa vidu. Saistībā ar šo ir skaidrs, ka bez konkrētiem plāniem Latgales attīstībai katra nākošā viesošanās Latgalē būs arvien sarežģītāka.