Nauda tumbočkā

Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu. Tas ir likums, kura pieņemšana ir bijusi ierakstīta neskaitāmās valdības deklarācijās, tomēr tas nekad nav sekmējies. 10. Saeimā, kad likumu Saeima pieņēma 1. lasījumā pēc toreizējo Saeimas deputātu Aināra Šlesera un Andra Šķēles uzstāšanās debatēs bija skaidrs, ka daudz tālāk šis likums netiks, pretargumenti bija vērsti uz dažādu shēmu analīzi, kā šo likumu varēs apiet, tādējādi uzsverot, ka tam nav jēgas.

Lai labāk saprastu šī likuma būtību, ir vērts pakavēties pie kādas vecas anekdotes. Sarunājas divi draugi:
- Kur tu ņem naudu?
- No tumbočkas. 
- Kā tā rodas tumbočkā?
- Pats ielieku. 
- Kur tu ņem naudu, ko ielikt tumbočkā?
- No tumbočkas.

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanās likums, saukts arī sākumdeklarēšanās vai nulles deklarācijas likums, ir vērsts uz to, lai nākotnē “tumbočka” kā naudas izcelsmes avots vairs nedarbotos – vai nu persona izmanto iespēju un deklarē tās rīcībā esošos līdzekļus, vai arī pēc tam ir gatava izskaidrot un pierādīt to avotu.

Svarīgi atcerēties, ka šis likums nav vērsts uz pagātni, tas neatrisinās pagātnes pārestības un automātiski nesodīs pagātnes naudas atmazgātājus. Ar to nodarbojas tiesībsargājošās iestādes, un tām jāļauj turpināt darbu. Šīs likums ir būtisks, lai nākotni būvētu uz daudz maz stabila pamata. Pēc sākumdeklarēšanās pavilktās svītras, ikvienam būs pienākums pierādīt savas naudas izcelsmi un tas, ka nauda glabājas vai uzrodas tumbočkā, vairs nebūs lietojams kā izskaidrojums.

Likums paredz, ka fiziskām personām (arī Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem citu valstu pilsoņiem) savs mantiskais stāvoklis būs jādeklarē saskaņā ar 2011. gada 31. decembra situāciju. Būs jādeklarē manta vai skaidras naudas uzkrājumi, kuru vērtība pārsniedz 10 000 LVL, kā arī īpašumi ārzemēs. Nebūs nepieciešams deklarēt tos īpašumus, kuri jau ir reģistrēti valsts reģistros. Līdz 2012. gada februārim Ministru Kabinets sagatavos noteikumus par to, kā skaidra nauda jāieskaita kredītiestādēs. To nedarot, būtu iespējams deklarēt lielus skaidras naudas uzkrājumus faktiski neesošu līdzekļu vietā un uz to rēķina nākotnē norakstīt, piemēram, kukuļos saņemtus līdzekļus. Likums arī paredz, ka fiziskām personām būs iespējams deklarēt līdzekļus, kas iegūti no 1991. līdz 2007. gadam, ja par tiem nav nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un šo nodokli nomaksāt 15 procentu apmērā. Šādā veidā legalizēti ienākumi neatbrīvos no atbildības, ja līdzekļi būs iegūti noziedzīgā ceļā un tiesībsargājošajām iestādēm izdosies pierādīt.