Lolitas Čigānes blogs

Saeimas dienaskārtībā šodien ir jautājums par iespējamiem grozījumiem Satversmē, kurus, pēc Centrālās Vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtās informācijas, ir atbalstījuši nedaudz vairāk kā 187 000 Latvijas pilsoņi. Šie grozījumi paredz mainīt Satversmes 4. pantu, nosakot, ka „Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda”. Izejot no šī, izteikts piedāvājums mainīt Saeimas deputāta zvēresta tekstu „būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti, un latviešu un krievu valodu kā vienīgās valsts valodas”, kā arī noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un krievu valoda. Ko tas nozīmē? Pirmkārt, iniciatīva ir iesniegta par Satversmes normu, kas izsaka, kas ir Latvijas Valsts. Līdztekus pārējiem Satversmes pamatprincipiem – Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, Latvijas valsts teritorijas nedalāmība – latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda izsaka Latvijas valsts būtību. Ja latviešu valoda kaut kāda

Ir pag ā jis gandr ī z gads, kopš rakstu ar š ā du nosaukumu public ē ju pirmo reizi. Ac ī mredzot, zi ņā m par valsts kapit ā lsabiedr ī bu ziedošanu ir sezon ā ls raksturs - t ā pat k ā  Ziemassv ē tkiem. Katru gadu atkal tiek uzdots jaut ā jumus, vai kapit ā lsabiedr ī bu ziedošanas politika atbilst sabiedr ī bas interes ē m, un vai, piem ē ram, no visu Latvijas iedz ī vot ā ju kop ī pašum ā  esošo mežu apsaimniekošanas ieg ū tie l ī dzek ļ i tiek ieguld ī ti lietder ī g ā s un sabiedr ī bai nepieciešam ā s aktivit ā t ē s. Skatoties uz š ī  gada Latvijas Valsts mežu ziedojumiem, atbilde ir "n ē " vai da ļē ji "n ē ". Pag ā juš ā  gada diskusijas rosin ā ta, Finanšu Ministrija  ķē r ā s pie koncepcijas sagatavošanas par valsts kapit ā lsabiedr ī bu ziedošanas politiku. Koncepcija sagatavota un skat ī ta valsts sekret ā ru san ā ksm ē  2011. gada oktobr ī . T ā p ē c diemž ē l ar ī  šogad kapit ā lsabiedr ī bas ziedo p ē c vec ā s, nepiln ī g ā s k ā rt ī bas (

Ar 10. Saeimas lēmumu tika izveidots Pārresoru koordinācijas centrs, lai valsts attīstības plānošanu padarītu saskanīgāku, uz kopēju valsts attīstību vērstāku. Šis centrs pašlaik meklē vadītāju. Valsts pārvaldē vadītājam būs valsts sekretāra statuss. Šis centrs darbosies Ministru Prezidenta pakļautībā. Pašlaik Latvijā eksistē vairāki simti attīstības plānošanas dokumentu, koncepciju, pamatnostādņu, utt. Tajos noteiktas aptuveni 800 dažādas prioritātes. Ir skaidrs, ka resursu nepietiekamības apstākļos visas nav un nebūs iespējams īstenot. Diemžēl Latvijā iedibinājusies tradīcija, ka katrs resors, katra ministrija plāno valsts budžeta deķi velk uz savu pusi, nedomājot par valsts attīstību kopumā. Centra sekmīga darbība vislielākajā mērā būs atkarīga no tā vadītāja, informāciju par izsludināto konkursu var atrast šeit http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/pkc-konkurss . Pieteikumus var iesniegt līdz 13. decembrim. Šī ir patiešām lieliska iespēja iesaistīties valsts pārvaldē un strādāt Latvi

Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma  Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu. Tas ir likums, kura pieņemšana ir bijusi ierakstīta neskaitāmās valdības deklarācijās, tomēr tas nekad nav sekmējies. 10. Saeimā, kad likumu Saeima pieņēma 1. lasījumā pēc toreizējo Saeimas deputātu Aināra Šlesera un Andra Šķēles uzstāšanās debatēs bija skaidrs, ka daudz tālāk šis likums netiks, pretargumenti bija vērsti uz dažādu shēmu analīzi, kā šo likumu varēs apiet, tādējādi uzsverot, ka tam nav jēgas. Lai labāk saprastu šī likuma būtību, ir vērts pakavēties pie kādas vecas anekdotes. Sarunājas divi draugi: - Kur tu ņem naudu? - No tumbočkas.  - Kā tā rodas tumbočkā? - Pats ielieku.  - Kur tu ņem naudu, ko ielikt tumbočkā? - No tumbočkas. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanās likums, saukts arī sākumdeklarēšanās vai nulles deklarācijas likums, ir vērsts uz to, lai nākotnē “tumbočka” kā naudas izcelsmes avots vairs nedarbotos – vai nu persona izmanto iespēju un deklarē tās rīcī