Vēl viens Šlesera “projektiņš”

Kundziņsalas dzelzceļš

Svētdien LTV raidījuma “De facto” publiskotās viesnīcā Rīdzene notikušās sarunas atklāj aizkulises biznesam “Šlesera stilā” -  slēptas īpašumtiesības, mahinācijas, slēpti aizdevumi. Tās apliecina to, ko it kā jau vairākus gadus zina visi -  Šlesers, iespējams, ir viens no laikraksta Diena patiesajiem īpašniekiem. Laikraksts varētu būt iegādāts ar Šleseram slēpti piederošās Rīgas Tirdzniecības ostas aizdevuma palīdzību. Jau 2011. gada 25. maijā Šlesera dzīvesvietu kratīšanas pieprasījumā Saeimai KNAB minēja, ka uzņēmums Rīgas tirdzniecības osta ir faktiski Šleseram piederošs.   Tas viss izskatās kā īstā oligarhu krimiķī, kur galvenie varoņi lieliski spēlē savas lomas, lietojot atbilstošu leksiku un runājot aprautās, rupjās frāzēs.

Tomēr smieklus caur asarām gan neizraisa vēl kāds cits acīmredzot Šleseram slēpti piederošās Rīgas Tirdzniecības ostas virzīts projekts, kam zaļo gaismu Rīgas dome deva 2011. gada 26. jūlijā. “Rīgas Tirdzniecības osta” ir SIA "Riga fertilizer terminal" 49% īpašniece.

Saskaņā ar RD 26.07.2011. lēmumu “Rīga fertilizer terminal” (tulkojumā Rīgas minerālmēslu termināls), Rīgā, Kundziņsalā pirmajā kārtā līdz 2013. gada sākumam un otrajā kārtā līdz 2014. gada sākumam  izbūvēs un sāks lietot 8 minerālmēslu pārkraušanas noliktavas, kur tiks uzglabāti dažāda veida minerālmēsli tālākam eksportam. Starp citiem minerālmēsliem, Kundziņsalā paredzēta amonija salpetra un stabilizēta amonija salpetra (saukta arī nitrāta) pārkraušana un uzglabāšana, gadā kopā 850 000 tonnas; vienlaicīgās uzglabāšanas apjoms ir 65 000 tonnas. Gan amonija salpetris, gan stabilizēts amonija salpetris atbilst ķīmisko vielu bīstamības klasei 5.1. Abas vielas ir ugunsbīstamas un sprādzienbīstamas.

Amonija salpetris (saukts arī amonija nitrāts) īpašu publicitāti ieguva 4 dienas pirms Rīgas Domes lēmuma, saistībā ar Norvēģijā notikušajiem teroraktiem, jo to organizētājs un izpildītājs Anders Bērings Breiviks Oslo pilsētā izvietotā spridzekļa izgatavošanai, izliekoties par lauksaimnieku, bija iegādājies kopā sešas tonnas amonija salpetra un kalcija-amonija salpetra. Viņa izgatavotais spridzeklis Oslo centrā nogalināja 8 un smagi ievainoja 10 cilvēkus.

Ar amonija salpetra ugunsbīstamību saistītas avārijas pasaulē notiek bieži. Piemēram, kad 2009. gadā ASV, Teksasā aizdegās amonija salpetra ražotne, no tuvējās pilsētas tika evakuēti 80.000 iedzīvotāju, pateicoties evakuācijai, bojā gājušo nebija. 2007. gadā Meksikā automašīna ar 22 tonnām amonija salpetra cieta avārijā, pēc tās izcēlās ugunsgrēks, kas izraisīja sprādzienu, kurā tika ievainoti 150 cilvēki, 37 nogalināti.  Sprādziens radīja 9.1 m platu 1.8 m dziļu krāteri. Rumānijā 2004. gadā automašīna, kurā bija 20 tonnas amonija salpetra, apgāzās un aizdegās, gāja bojā 18, tika ievainoti 13 cilvēki, eksplozija radīja 6.5 metrus dziļu un 42 metru platu krāteri. 2001. gadā Francijā, Tulūzā, minerālmēslu noliktavā uzsprāga 200–300 amonija salpetra, 31 cilvēks gāja bojā, 2442 tika ievainoti. Sprādziens izsita logus ēkām, kas atradās 3 kilometru attālumā un radīja 10 metru dziļu un 50 metru platu krāteri. Šī sprādziena iemesls nav noskaidrots līdz šai dienai.

Tātad, saskaņā ar Rīgas Domes 26. jūlija lēmumu, Kundziņsalā vienlaicīgi tiks uzglabātas 65 000 tonnas amonija salpetra un stabilizēta amonija salpetra. Ir skaidrs, ka iespējama sprādziena gadījumā no Kundziņsalas ar visu tās unikālo dzīvojamo apbūvi pāri paliks tikai bedre.  

Tomēr abām ugunsbīstamajām vielām līdz Kundziņsalai būs arī kaut kā jānokļūst. Tās tiks transportētas no Krievijas, jo “Riga Fertilizer terminal” otrs, vairākuma akciju īpašnieks, ir Krievijas uzņēmums Uraļhim. Rīgā amonija salpetra kravas nonāks Šķirotavas stacijā, kur uzsāks savu ceļu uz Kundziņsalu. Paredzēts, ka katru dienu no Šķirotavas uz Kundziņsalu dosies divi vilciena sastāvi ar apmēram 2300 tonnām sprādzienbīstamo vielu. Apskatot Rīgas karti, redzams, ka šīs sprādzienbīstamās vielas ik dienas tiks transportētas tiešā Ķengaraga, Pļavnieku, Purvciema, Skanstes, Sarkandaugavas un Mežaparka dzīvojamo rajonu teritoriju tuvumā.

Par šo plānoto projektu tika izsludināta sabiedriskā apspriešana. Paziņojums par tās norisi, kā redzams Rīgas Domes lēmumā, esot bijis atrodams Vides valsts biroja mājas lapā, Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijā, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Sarkandaugavas un Ziemeļblāzmas bibliotēkās. Lai gan abu sprādzienbīstamo vielu tranzīts Rīgas pilsētā skar ļoti plašu rīdzinieku loku, plānotā projekta sabiedriskajā apspriešanā piedalījās tikai 29 rīdzinieki. Par amonija salpetra izraisītajām avārijām citur pasaulē šajā apspriešanā netika minēts.

Redzams, ka, iegādājoties Dienu, Šleseram ir bijis uzspļaut Latvijas demokrātijas veselībai, un ar šo projektu Šlesers uzspļauj arī rīdzinieku drošībai un veselībai.