Lolitas Čigānes blogs

Pagājušajā gadā, kad 10. Saeimas vēlēšanās vairākumu ieguva Vienotība (33 vietas) un t.s. “latviskajām partijām” Vienotībai, VL/TB/LNNK un ZZS kopā bija 62 vietas, pārsteidzoši daudzi teica, ka ir radusies unikāla iespēja valdībā iesaistīt 29 vietas Saeimā ieguvušo Saskaņas centru. To dzirdēja gan no Latvijā esošo, Latviju kopš neatkarības atgūšanas atbalstījušo ES un citu valstu vēstniecībām, gan no sabiedrības “sirdsapziņām” – latviešu  intelektuāļiem ( par to rakstīju šeit ). Lai gan Saskaņas centrs šajās vēlēšanās ir ieguvis vēl vairāk vietas Saeimā (lai gan ne ievērojami vairāk balsu) šādu gan iekšēju, gan ārēju aicinājumu ir daudz mazāk. Kāpēc? Pirmkārt, tas saistīts ar Saskaņas centra darbu 10. Saeimā. Būtiskos balsojumos Saskaņas centram nebija nekādu problēmu balsot kopā ar ZZS un bloķēt visu, kas progresīvs un sabiedrības attīstībai nepieciešams ( par to rakstīju šeit ). Saeimas komisijās vairums Saskaņas centra deputātu bija klusi, neieinteresēti, ja vispār tās apmeklēja u

Mana radiniece Maija Stumbris šorīt uz Tērbatas - Lāčplēša ielu stūra L ū zums man ā  izpratn ē  par priekšv ē l ē šanu kampa ņā m notika V ā cij ā , kad Eiropas Droš ī bas un Sadarb ī bas organiz ā cijas (EDSO) v ē l ē šanu nov ē rošanas misijas ietvaros biju vien ā  no liel ā kaj ā m V ā cijas pavalst ī m Bav ā rij ā , kur mums bija j ā tiekas ar  Br ī vo Demokr ā tu (Freie Demokratische Partei) Bav ā rijas noda ļ as vad ī t ā ju. S ā kusi no sal ī dzinoši maza atbalsta punkta, 2009. gad ā  Br ī vo Demokr ā tu partija ieguva 3. lab ā ko rezult ā tu Bundest ā ga v ē l ē šan ā s un iek ļā v ā s ietekm ī g ā s kancleres Angelas Merkeles vald ī b ā . Kad atn ā c ā m uz Br ī vo Demokr ā tu biroju, mums pied ā v ā ja kafiju un atvainoj ā s, ka vad ī t ā js nedaudz kav ē joties. Droši vien k ā da svar ī ga tikšan ā s vai uzst ā šan ā s debat ē s, nodom ā ju, un s ā ku gaid ī t uzvalk ā   ģē rbtu, elegantu politi ķ i. T ā  viet ā  telp ā  ien ā ca džinsos, T-krekl ā  un sporta apavos  ģ

Spilgti atceros, kādos apstākļos pirmo reizi izdzirdēju ziņas par satriecošām traģēdijām Krievijā -  zemūdenes Kursk nogrimšanu Barenca jūrā (2000. g. , bojā gājuši 118 apkalpes locekļi), teātra ieņemšanu Maskavā Dubrovkā Nord- Ost izrādes laikā (2002. g., bojā gājuši 39 uzbrucēji un 129 ķīlnieki), Beslanas skolas traģēdiju (2004. g., bojā gājuši  334 ķīlnieki, starp tiem 186 bērni) un turpmākajām traģēdijām -  sprādzieniem Maskavas metro (2010. g., 40 bojā gājušie), sprādzieni Domoģedovo lidostā (2011. g., 37 bojā gājušie) un visbeidzot lidmašīnas katastrofa Jaroslavļā (2011. g., bojā gājusi 43 cilvēku hokeja komanda “Lokomotiv”). BBC radio parasti ziņo no notikuma vietas, visi ir šokā par asins pirti, no tuvienes un tālienes pienāk līdzjūtības. Diemžēl mainās tikai amatpersonu reakcija – ja zemūdenes Kursk gadījumā toreizējais Krievijas prezidents Putins negribēja ļaut traucēties un turpināja atpūsties pie Melnās jūras, pēc pārējām traģēdijām seko stingri solījumi no Putina vai pre

Vienotības deputātu kandidāti Rasma Kārkliņa, Andrejs Judins, Lolita Čigāne   Partijas „Vienotība” Rīgas saraksta deputātu kandidāti Andrejs Judins, Rasma Kārkliņa un Lolita Čigāne pirmdien, 5. Septembrī, plkst.16:00 aicina uz diskusiju "Kā valsts nozagšana ietekmē ikvienu no mums", kas notiks „¼ Satori” grāmatnīcā Berga bazārā. Sabiedrībā dažreiz valda uzskats, ka, neinteresējoties par politiku, izdosies nosargāt sevi no politiskās dzīves negācijām, tomēr tādas negatīvas parādības kā ekonomisko un politisko interešu saplūšana un to izmantošana savā labā, saukta arī par valsts nozagšanu, ietekmē ikvienu un būtiski bremzē sabiedrības attīstību.    Rasma Kārkliņa un Lolita Čigāne ir 10.Saeimas deputātes, kuras, izskatīšanai Saeimā, rosinājušas vairākas labas pārvaldības un pretkorupcijas iniciatīvas. Savukārt Andrejs Judins darbojies Sabiedriskās politikas centrā „Providus” kā krimināltiesību eksperts. Rasma Kārkliņa un Lolita Čigāne vairākkārt publiski paudušas viedok