Pašlaik Londonā


London's burning
Domāju, ka ikvienam, kas ilgāku laiku dzīvojis Lielbritānijā, bet jo īpaši Londonā, šī vieta ir atrādījusies kā īpatnēja, sarežģīta un dīvaini fascinējoša pilsēta. Šo dienu Londonas un citu Lielbritānijas pilsētu grautiņos skatoties, nevar nedomāt par to, kas ir šīs destrukcijas iemesls. Tieši pagājušajā nedēļā noskatījos 2009. gadā uzņemto britu filmu “Fish tank”, kas precīzi atrāda Lielbritānijas spožumu un postu. Tā lielā mērā joprojām ir šķiriska sabiedrība, kur piederība mazturīgajiem un dzīvošana uz sociāliem pabalstiem paaudžu paaudzēs kļūst par dzīvesveidu, kas nodrošina pietiekami līdzekļu izdzīvošanai, bet ne dzīves kvalitātei. Tā ir dzīve ar nekvalitatīvu pārtiku, lielu alkohola patēriņu, tālu no dabas, degradētā urbānā vidē.

No sava Londonā nodzīvotā laika* atceros divas epizodes, kas man spilgti apliecināja destruktīvo elementu šajā sabiedrībā. Pirmā bija lasītais, ka ir britu vecāki, kas savām 16-gadīgajām meitām kā 16. dzimšanas dienas dāvanu pasniedz plastiskās operācijas, skaidrojot, ka tas nepieciešams, lai uzlabotu jauno meiteņu konkurētspēju un “vairotu pašapziņu”. Otrais, kādu vakaru tā pavēlāk atgriežoties mājās ar vilcienu, nokļuvu 11-12 gadus vecu pusaužu barā. Iekāpuši kādā no stacijām, tie apsēdās man blakus. Viņi man kaut ko jautāja un es atbildēju mātišķā veidā, uzrunu uzsākot “nu, zēni”. Pēc īsas sarunas es sapratu, ka jāņem kājas pār pleciem – tie nebija normāli pusaudži – viņu zināšanas par dzīves padibenēm bija neizsmeļamas un rupjība neizmērojama. Pašai par pārsteigumu jaunu un fiziski vēl trauslu puišeļu vidū sajutos patiešām apdraudēta.

BBC World Service klausījos interviju ar kādas bodītes īpašnieku, kas dalījās savos novērojumos. Vispirms nākot pirmā banda, kas izdauzot skatlogus, pēc tam sapulcējoties vietējās apkārtnes iedzīvotāji un sākot laupīšanu – tiekot laupīts viss – alkohols, cigaretes, pārtika, mobilie telefoni. Neformālas, nerakstītas apkaimju uzvedības normas esot beigušas pastāvēt. Tāpat dzirdēju interviju ar divām jaunietēm, kurām vēl nav 18, viena no grautiņiem dalībniecēm. Abas bija pacilātas, teica, ka visu nakti esot (kulturāli) dzērušas “rosē vīnu” un esot sajūsmā, ka pret grautiņiem, kas esot vērsti “pret bagātajiem”, policija neko nevarot pasākt.

Kā abas uzzinot, kur grautiņi notiek, jautāja reportiere. No preses un medijiem, kas precīzi, detalizēti stāstot par jauniem laupīšanas epicentriem, attrauca meitenes. Vēl viens mājiens ar sētas mietu britu medijiem pēc “News of the World” slēgšanas.


*2000 - 2001. gadā mācījos Londonas universitātes Londonas ekonomikas skolā (LSE), pateicoties Reuters Foundation stipendijai

Komentāri

  1. Arī klausijos to interviju ar meitenēm. Tā bija pirmā replika, kura skaidri pateica cik noslāņota ir UK sabeidrība. Bet arī Latvijā šada noslāņošanās pastāv. Noteikti esi dzirdējusi par urlām?

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru