Kam ietekmēt Saeimu: pilsoņiem vai oligarhiem

“Saeima vairākkārtīgi parādīja, ka vispirms tā aizstāv kādu šauru grupu vai pat konkrētu cilvēku personīgās intereses, nevis valsts intereses”, paziņojot par savu lēmumu rosināt 10. Saeimas atlaišanu, 28. maijā teica valsts prezidents Valdis Zatlers.

Šajā situācija veselais saprāts no Saeimas puses diktētu vēlmi pierādīt pretējo, apliecināt, ka lēmumus Saeima pieņem tikai un vienīgi pati, pēc plašām konsultācijām ar ekspertiem un pilsonisko sabiedrību. Vēl svarīgāk, veselais saprāts teiktu, ka šādā situācijā, kurā visaugstākajā līmenī ir izteiktas nopietnas bažas par to, kas ietekmē Saeimas dienas kārtību, deputātiem būtu vēlme pierādīt pretējo, apliecinot, ka, pilnā saskaņā ar Sarversmi “Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai” nevis ārpus valdības un Saeimas stāvošām atsevišķām personām.

Tomēr pagājušajā piektdienā Saeimas vairākums (ZZS, SC, PLL) lēma pilnīgi pretēji (7. darba kārtības punkts), nesperot nelielu, bet nepieciešamu soli, kas Saeimu padarītu atvērtāku sabiedrībai un liktu politiķiem vairāk ieklausīties sabiedrības viedoklī. Tas, ko Saeimas vairākums attiecās redzēt, ir ka sabiedrības katastrofāli zemā uzticība Saeimai (10%), velk lielu, treknu jautājuma zīmi pār katra šīs Saeimas pieņemtā likuma leģitimitāti.

Vienotības deptāti, sekojot www.manabalss.lv iniciatīvai, rosināja izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas paredzētu, ka, savācot 10.000 pārbaudāmu Latvijas pilsoņu parakstus, šo pilsoņu pārstāvji var iesniegt Saeimā, viņuprāt, likumdošanas ceļā risinājumu jautājumu. Par tā tālāku virzību lemj Saeimas plenārsēdē (lemjot par nodošanu komisijām), pēc tam jautājums tiek skatīts attiecīgās komisijas sēdē un, ja tas gūst vairākuma atbalstu, tiek lemts par atbilstoša likumprojekta izstrādi. 

Šāda iedzīvotāju iniciatīvu prakse tiek piekopta Šveicē, Vācijas federālajās zemēs, ASV štatos, Kanādā. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā šāda prakse ir arī Eiropas Savienībā, kur, savācot 1 miljonu parakstus (no 500 miljoniem iedzīvotāju), ir iespējams rosināt Eiropas Savienības regulējuma izstrādi. Kopš 1999. gada šāda iedzīvotāju iniciatīvu prakse ir arī Polijā. Tur 1000 pilsoņiem ir jāsavāc paraksti par kādu iniciatīvu, kas tiek iesniegta Sejma priekšsēdētājam. Ja iniciatīva tiek atzīta par likumam atbilstošu, par to jāsavāc 100 000 parakstu un tā kā likuma priekšlikums tiek skatīts Sejmā. Kopā 12 gados pilsoņi iesnieguši 60 iniciatīvas un trešā daļa no tām ir iestrādātas likumos jautājumos, kas iedzīvotājiem ir šķituši svarīgi – skolotāju apmācības programmas, vardarbības ierobežošana plašsaziņas līdzekļos, atbalsts ģimenēm, kurās bērnus audzina viens vecāks.

Saeimai ir nepieciešams mainīties līdzi laikam. Tas laiks, kad pilsoņi vienojās tikai un vienīgi pastāvīgās nevalstiskās organizācijās, kurām ir savi biroji, vadītāji, organizācijas, ir pagājis. Tagad, interneta laikmetā, cilvēki vienojas kāda jautājuma atrisināšanai, lai pēc tam atkal meklētu citus domu biedrus nākošā jautājuma risināšanai. Šādai sadarbībai nav vajadzīgi ietilpīgi administratīvi un finansiāli resursi, tā ir viegli mobilizējama. Tās izpausmei nepieciešama vieta Saeimā.