Zatlers nav Lemberga kandidāts

Šo ziņu uzrakstīju ceturtdien, pēc Saeimas balsojuma nedot atļauju veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīves vietās. Biju plānojusi to publicēt pirmdien, nedēļas sākumā, kad Saeimā plānots balsojums par nākošo valsts prezidentu. Starplaikā ir risinājušies dramatiski notikumi – valsts prezidents ir pieņēmis lēmumu rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Savas pārdomas par šo lēmumu izteikšu nākošajā ziņā, bet šeit publicēju to, ko biju rakstījusi pagājušajā nedēļā.

2. jūnijā, dienā, kad Saeima balsos par nākošo valsts prezidentu, es balsošu par esošo valsts prezidentu Valdi Zatleru.

2007. gada jūnijā, kad Jelgavas pilī notika Valda Zatlera inaugurācija, kopā ar vairākiem domubiedriem organizējām pasākumu, kas kariķēja oficiālo inaugurācijas pasākumu, inaugurējot ‘valsts pirmo trusi’. Pasākums notika Andrejsalā, Dirty Deal kafejnīcā. Bijām gandarīti, ka uz šo ironisko pasākumu ieradās vairāki cilvēki, kuriem bija arī oficiāls ielūgums uz inaugurāciju Jelgavas pilī. Tajā laikā tas bija protests pret to, kā pie varas esošās partijas attiecās pret prezidenta meklēšanu, „īsto” kandidātu kā trusi no cepures izvelkot pēdējā minūtē.

Šodien, esot Saeimas deputātes amatā, es plānoju balsot par Valdi Zatleru vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Valdis Zatlers nav Lemberga kandidāts. To, ka Valdis Zatlers spēj pretoties oligarhu vēlmēm, viņš ir pierādījis vairākkārt. Man personīgi visspilgtākais apliecinājums tam, ka partijas Latvijai un Ventspilij priekšsēdētājs, faktiskais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kam prokuratūra ir liegusi ieņemt Ventspils mēra amatu, pretēji publiski paustajam, neatbalsta Zatleru, ir tas, ka pēdējā valsts prezidenta kandidātu izvirzīšanas dienā 5 ZZS deputāti izvirzīja savu partijas biedru Andri Bērziņu. Varbūt Andra Bērziņa kandidēšanai ir kādi plašāki apsvērumi, tomēr taktiski ir pilnīgi skaidrs, ka viņš ir izvirzīts ar mērķi nodrošināt, ka svārstīgie ZZS biedri nekļūdītos un pēkšņi nenodrošinātu to, ka Zatlers tiek atkārtoti ievēlēts. To, ka ZZS ne vienmēr ir monolīta, apliecināja pirms pāris nedēļām Saeimā notikusī diskusija par grozījumiem autopārvadātāju likumā, kur ZZS deputātes, Aija Barča un Dana Reizniece viena otrai ļoti asi iebilda (par to vairāk rakstīju šeit).

Vai tas, ka Zatlers nav Lemberga kandidāts ir pietiekams iemesls par viņu balsot atkal? Vai ar to pietiek? Vai pietiek ar to, kas cilvēks nav?

Diemžēl jā, jo Lemberga ietekme uz Latvijas politisko kultūru ir graujoša. Piemēri nav tālu jāmeklē – Ventspils publiskajā infrastruktūrā ir investēti miljoni, tajā skaitā Eiropas Savienības eiro. Dažādas sabiedriskas iestādes (piemēram, sporta klubi) Ventspilī cīnās par klientiem un to piedāvājums ievērojami pārsniedz pieprasījumu. Piemēram, Ludzā nekā tāda nav. Lemberga klātbūtne Latvijas politikā ir nostiprinājusi zero-sum-game principu – mans ieguvums ir pārējo zaudējums un tas ir normāli. To spilgti nodemonstrēja Lemberga sirreālā intervija „Ventas balsī”, kur viņš Valdi Dombrovski norāja par sliktu kara laupītāju.

Vēl viens piemērs – Valsts kontroliere Ingūna Sudraba, augstu valsts pārvaldes standartu uzturētāja, pagājušajā trešdienā Saeimas Publisko Izdevumu Revīzijas komisijā sacīja, ka viņas acīs galvenais Lemberga nopelns esot tas, ka viņš Ventspils domē esot izveidojis iespaidīgu, kompetentu štatu, labi organizējot darbiniekus. Tas ļaujot uzskatīt viņu par labu vadītāju. Tam, ka ģenerālprokuratūra viņu ir apsūdzējusi kukuļdošanā sevišķi lielos apmēros, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizācijā, dienesta viltojumā utt Sudrabas acīs acīm redzot ir maza nozīme.

Treškārt, Zatlers, smagos apstākļos ieņemts, ir nokalpojis 4 gadus, ar kļūdām, bet arī paveicis būtiskas lietas. Te minama gan Adventes vienošanās, gan 2009.gada 14. janvārī Saeimai uzstādītais ultimāts (Satversmes grozījumi par tautas tiesībām atlaist Saeimu, grozījumi Vēlēšanu likumā, atsakoties no lokomotīvju principa), gan izšķirošais atbalsts valsts finansiālā stabilizēšanā. Es atbalstu Zatlera idejas par to, ko viņš vēlētos panākt nākošajos četros gados, piemēram lielāku atklātību partiju finansēs, pašvaldību vēlētāju referendumus, fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu.

Ceturtkārt, nebūsim indiāņi (Alvis Hermanis “Nu, tā ir tāda indiāņu daba. Naivums. Latvieši neredz saistību starp ideālo un reālo pasauli”). Ideālu prezidentu mēs kā nācija diez vai esam pelnījuši, galu galā gadu no gada populārākais Latvijas politiķis tomēr ir smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs, kam pagājušajā nedēļā bija papildus nepatikšanas gan ar KNAB, gan ar Lielbritānijas tiesu. Arī mani nepatīkami pārsteidza Zatlera aizpagājušajā nedēļā teiktais, ka viņš neatbalsta Mozaīkas priekšlikumus par viendzimuma partnerattiecību regulējumu. Diemžēl, tas tika teikts, lai izpatiktu Par Labu Latviju frakcijai. Bet es mācos nebūt indiānis.