Perfektie latvieši

Lieldienu brīvdienās interesantas sagadīšanās dēļ man sanāca garāka saruna ar Dānijas uzņēmēju, kurš jau piecus gadus darbojas Liepājā. Viņam Liepājā pieder neliela rūpnīca. Izejvielas tiek ievestas no Vācijas, produkcija eksportēta uz visām pasaules pusēm. Liepāju investors izvēlējies tās labā novietojuma, uzņēmējdarbības priekšnoteikumu un labo transporta sakaru dēļ. Pašlaik lielākā problēma gan esot pagājušās ziemas sakropļotie jau tā sliktie ceļi.

Uzņēmums nodarbina 60 cilvēkus, tāpēc, protams, arī sanāca saruna par tā darbiniekiem, latviešiem un krieviem. Līdztekus citām īpašībām, dāņu uzņēmējs minēja latviešu tieksmi pēc perfektā, kas, būdama it kā slavējama, patiesībā ir īpatnēja rakstura iezīme, kas praktiskajā dzīvē nozīmē daudz nevēlama.

Latvieši gribot visu izdarīt perfekti, bet apzinoties, ka tas nav iespējams, tāpēc nevarot piedot ne sev, ne citiem, ja kaut kas nesanāk. No tā rodas trīs jebkuram uzņēmumam būtiski šķēršļi. Pirmkārt, cilvēki nelabprāt uzņemas iniciatīvu un uzsāk jaunas lietas, jo došanās nezināmajā bieži vien nozīmē nepieciešamību pārvarēt bailes no neizdošanās. Otrkārt, tas nozīmējot, ka cilvēki nav gatavi atzīt savas kļūdas un norādīt uz tām. No šī izriet nākošā problēma – nespēja analizēt savas kļūdas un izdarīt secinājums, jo baidoties neveiksmes, pirmais instinkts ir no tās aizmukt nevis mēģināt ieskatīties tai acīs un labot apstākļus, kas noveda pie šīs kļūdas.

Nereti sarunās ar draugiem un domubiedriem prātojam, kapēc Igaunija, pirms 20 gadiem sākusi no līdzīgi zema sākumpunkta, ir tik ievērojami izrāvusies Latvijai priekšā. Ticu, ka to dara daudzi. Dažreiz to skaidrojam ar igauņu racionālismu. Varbūt šis racionālisms ir tieši spēja pieņemt, ka perfekts izpildījums nav iespējams, ka jāsamierinās ar “gana labi” un jāiet uz priekšu. Kā žurnāla “Ir” intervijā teica Alvis Hermanis “Nu, tā ir tāda indiāņu daba. Naivums. Latvieši neredz saistību starp ideālo un reālo pasauli” http://www.ir.lv/2010/9/8/latviesi-ka-indiani.

Domāju, ka šis perfekcionisms izpaužas arī latviešu attieksmē pret valsti. Latvija pēc smagajiem padomju gadiem iznira ar tūkstošiem rētu, tomēr šodien daudzi no mums dzīvo klusās ilgās pēc ideālās pirmskara Latvijas ar idilliskiem laukiem un rosīgiem un izglītotiem cilvēkiem. To, ka šo ideālu nebūs iespējams sasniegt, mēs, daudzi latvieši nevaram pieņemt un labāk atmetam visam ar roku.