Lolitas Čigānes blogs

Lieldienu brīvdienās interesantas sagadīšanās dēļ man sanāca garāka saruna ar Dānijas uzņēmēju, kurš jau piecus gadus darbojas Liepājā. Viņam Liepājā pieder neliela rūpnīca. Izejvielas tiek ievestas no Vācijas, produkcija eksportēta uz visām pasaules pusēm. Liepāju investors izvēlējies tās labā novietojuma, uzņēmējdarbības priekšnoteikumu un labo transporta sakaru dēļ. Pašlaik lielākā problēma gan esot pagājušās ziemas sakropļotie jau tā sliktie ceļi. Uzņēmums nodarbina 60 cilvēkus, tāpēc, protams, arī sanāca saruna par tā darbiniekiem, latviešiem un krieviem. Līdztekus citām īpašībām, dāņu uzņēmējs minēja latviešu tieksmi pēc perfektā, kas, būdama it kā slavējama, patiesībā ir īpatnēja rakstura iezīme, kas praktiskajā dzīvē nozīmē daudz nevēlama. Latvieši gribot visu izdarīt perfekti, bet apzinoties, ka tas nav iespējams, tāpēc nevarot piedot ne sev, ne citiem, ja kaut kas nesanāk. No tā rodas trīs jebkuram uzņēmumam būtiski šķēršļi. Pirmkārt, cilvēki nelabprāt uzņemas iniciatīvu un

Lato Lapsa 2011. gada 20. aprīlī portālā www.pietiek.com publicēja rakstu, kurā informē portāla lasītājus par to, ka viņa rīcībā ir nonākuši jauni fakti par manu 2007. gada 29. novembra administratīvo pārkāpumu, Latvijā ievedot preces, kuru vērtība par 175 EUR pārsniedza atļauto no trešajām valstīm ievedamo preču vērtību.  Rakstā  no administratīvās lietas protokola citēts mana vīra lietas izskatīšanas laikā teiktais par šo jautājumu. Protokols par šo jautājumu www.pietiek.com rīcībā, t.sk. publiskotā veidā, atrodas jau kopš 2010. gada oktobra, jo es pati tā kopiju iedevu toreizējai portāla darbiniecei Baibai Rullei, cienot viņas iepriekšējo darbību laikrakstā Diena . Ar šo dokumentu sešu mēnešu garumā varēja iepazīties ikviens, kas to vēlējās. Kā Lato Lapsa pareizi norāda rakstā, no 2007. gada aprīļa līdz 2009. gada sākumam mans vīrs nebija neviena uzņēmuma, tai skaitā SIA Meknes īpašnieks, jo šajā laikā daudz laika pavadījām ārpus Latvijas un Jūgenstila paviljona, kura līdzdibin