Spēks vai aizsargmūris

Pagājušā gada beigās plaši izskanēja informācija par Latvijas jauniešu izglītības līmeni, balstoties uz Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (OECD) Starptautiskās Studentu Novērtēšanas programmas (PISA) pētījumu par 15-gadīgu skolēnu prasmēm. PISA vērtēja skolēnu spējas uztvert, interpretēt un izvērtēt tekstus. Kopējā lastītprasmes vērtējumā Latvijas skolēni ievērojami atpaliek no OECD valstu vidējiem rādītājiem. Kopumā 65 valstu vērtējumā Latvija skolēnu lasītprasmes ziņā ir pa vidu – 30. vietā, Igaunija – 13. vietā, Lietuva – 40. vietā. PISA pētījuma kopsavilkumā atrodama šāda atziņa: „Pasaule ir vienaldzīga pret tradīcijām un pagātnes slavu, tā nepiedod vājumu un pašapmierinātību, tai vienaldzīgi vietējie paradumi. Panākumus gūst tie ļaudis un valstis, kas spēj ātri piemēroties, kas nesūdzas un ir atvērti pārmaiņām”.


Šo atziņu vēlreiz atsaucu atmiņā pagājušajā ceturtdienā, kad atturējos Saeimas balsojumā par Nacionālās apvienības iesniegto likumprojektu, ka jānosaka aizliegums darba devējiem izvirzīt nesamērīgas prasības ne-Eiropas Savienības valstu valodu zināšanām iespējamiem darbiniekiem. Uzskatu, ka Latvijas valsts pastāvēšanas jēga patiešām ir Latvijas nācijas nostiprināšana un attīstība un visu veidu atbalsts latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Patiešām ir nepieņemami un nesamērīgi, ja valsts un pašvaldību institūcijās, aģentūrās vai kapitālsabiedrībās tiek izvirzītas nesamērīgas prasības zināt krievu valodu.


Tomēr šajā kontekstā baidos no kā cita. Kā rāda pieminētais PISA pētījums, Latvijas jauniešu zināšanas nav tās spožākās un to konkurētspēja pasaules tirgū nav daudzsološa. Jau šodien Latvijas valsts augstskolas beigušie krievu jaunieši ir labākā situācijā nekā latvieši, jo viņi līdztekus dzimtajai valodai ļoti labi runā arī latviski un tādejādi ir darba tirgū pievilcīgāki. Pat ja Saeima uzcels aizsargmūri latviešu jauniešu tiesībām nezināt krievu valodu, praksē tas neizskaudīs diskrimināciju.


Lai gan britu ekonomista Adama Smita tirgus neredzamās rokas jēdzienam ir konkrēti ierobežojumi, nevar apgāzt apgalvojumu, ka darba devējs vienmēr meklēs darbinieku, kas prasmju un iemaņu ziņā ir daudzpusīgs un elastīgs. Nezinot vismaz divas vai pat trīs svešvalodas, latviešu jaunieši tiek un tiks izspiesti no darba tirgus. Ja vēlēsimies, lai latviešu jaunieši strikti apgūst un pārzina tikai Eiropas Savienības valodas, turpināsim gatavot kadrus darbam ārzemēs. Šosestdien viesojos Rēzeknē. Tur viens no Kārsavas novada deputātiem latgaliešu krāšņajā izteiksmē aprakstīja nesen apmeklētas bēres Pudinovas ciemā, kur no ciema 40 jauniešiem palikuši vien desmit, mazāk spējīgie, kas nav spējuši pašu spēkiem uz ārzemēm aizbraukt.