Lolitas Čigānes blogs

Ilgas Bites 1974. gada vēlēšanu plakāts Man saglabājies 1974. gada PSRS Augstākās padomes vēlēšanu plakāts, kurā vēlētāji tiek iepazīstināti ar Komunistu un bezpartejisko bloka kandidāti Ilgu Biti. Plakātā aprakstīts Ilgas Bites dzīves gājums: „Ilga Bite slaucējas profesiju apguva ar lielu ieinteresētību un atbildības sajūtu. Saimniecībā viņa viena no pirmajām sāka mehanizēto slaukšanu. Prasmīgi kopjot lopus, organizējot dzīvnieku racionālu barošanu, viņa no gada gadā palielināja izslaukumus no savas grupas govīm”. Šajā plakātā spilgti redzami padomju sistēmas amatu kandidātu atlases principi – pārfrāzējot populāro padomju laika teicienu - dodiet pareizo cilvēku, dzīves aprakstu un pagātnes sasniegumus atradīsim. Šodien Saeima lēma par Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem, kas paredzētu atklātos balsojumus lielākās daļas amatpersonu, tajā skaitā tiesībsarga, ģenerālprokurora, tiesnešu iecelšanā amatos. Vienotības deputāti šos grozījumus iesniedza, lai izbeigtu nelāgo aizmugures dar

Gan ķirbis, gan kariete šajā gadījumā vērtējami vienādi ‘Dead men walking’, teica bijušais Austrijas pretkorupcijas institūcijas vadītājs Martins Kroitners (Martin Kreutner), rādot Eiropas valstu preokorupcijas biroja vadītāju kopbildi. Ar to viņš domāja, ka pretkorupcijas aģentūras lielākajā daļā valstu ir kā meteorīti – sākotnējais spožumus ātri dziest. Parasti pretkorupcijas aģentūras tiek izveidotas vai nu tādēļ, ka pretkorupcijas jautājumi iegūst nozīmīgu vietu priekšvēlēšanu kampaņas diskursā vai arī starptautiska spiediena rezultātā (piemēram, kad valsts cīnās par pievienošanos Eiropas Savienībai vai NATO), tāpēc nevis to izveidošana, bet tieši to darbības ilgtspēja ir būtisks izaicinājums. Pretkorupcijas organizāciju būtībā ietverts kāds paradokss – lai tās būtu savā darbībā efektīvas, tām nepieciešama neatkarība. Līdzko tās kļūst savā darbībā efektīvas, palielinās centieni mazināt to neatkarību. Tā piemēram, Portugāles parlaments pirms vairākiem gadiem vienā vienīgā balsoju

Pagājušā gada beigās plaši izskanēja informācija par Latvijas jauniešu izglītības līmeni, balstoties uz Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (OECD) Starptautiskās Studentu Novērtēšanas programmas (PISA) pētījumu par 15-gadīgu skolēnu prasmēm. PISA vērtēja skolēnu spējas uztvert, interpretēt un izvērtēt tekstus. Kopējā lastītprasmes vērtējumā Latvijas skolēni ievērojami atpaliek no OECD valstu vidējiem rādītājiem. Kopumā 65 valstu vērtējumā Latvija skolēnu lasītprasmes ziņā ir pa vidu – 30. vietā, Igaunija – 13. vietā, Lietuva – 40. vietā. PISA pētījuma kopsavilkumā atrodama šāda atziņa: „Pasaule ir vienaldzīga pret tradīcijām un pagātnes slavu, tā nepiedod vājumu un pašapmierinātību, tai vienaldzīgi vietējie paradumi. Panākumus gūst tie ļaudis un valstis, kas spēj ātri piemēroties, kas nesūdzas un ir atvērti pārmaiņām”. Šo atziņu vēlreiz atsaucu atmiņā pagājušajā ceturtdienā, kad atturējos Saeimas balsojumā par Nacionālās apvienības iesniegto likumprojektu, ka jānosak