Pie mums un Grieķijā

Atceļā no Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas, kur kā Saeimas deputāte pārstāvu Latviju, sanāca pāris stundu gara saruna ar gados jaunu parlamentārieti no Grieķijas. Viņa deputāta darba ilgums gan bijis 12 reizes garāks par manējo – mani trīs mēneši pret viņa trīs gadiem, tomēr uzreiz vienojāmies, ka parlamentārieša darbs, ja to mēģina darīt no sirds, ir sarežģīts, lai gan detaļās būtiski atšķirīgs.

Cita starpā pārrunājām, kā grieķu kolēģis veido attiecības ar vēlētājiem. Lai gan viņš ar ģimeni dzīvo Atēnās, viņa vēlētāji atrodas vēstures bagātajā Teselajas reģionā, tāpēc katru nedēļas nogali nākas pavadīt tur, tiekoties, dzerot tēju, runājot ar vēlētājiem. Ja to nedarītu, uzreiz kristu nežēlastībā. Es savukārt aprakstīju, kā piektdienās tiekos gan ar individuāliem vēlētājiem, gan nevalstiskajām organizācijām un, laikam paliekot siltākam, ar riteni apbraukāšu Rīgas priekšpilsētas, uzrunājot cilvēkus. Tāpat izstāstīju, ka Latvijā daudzi deputāti darbojas sociālajos tīklos, raksta blogus, tomēr saiknei ar vēlētājiem noteikti būtu jābūt ciešākai.

Grieķijā vēlētāji ar deputātiem vēloties runāt tikai klātienē, un viņu vēlmes esot ļoti konkrētas – sagādā man darbu, iekārto darbā manus ģimenes locekļus, aizdod man naudu, izkārto finansējumu manam projektam. Uz manu atbildi, ka man nekad neviens vēlētājs šādas prasības nav izvirzījis, grieķu kolēģis bija ļoti izbrīnīts, un jautāja, par ko tad es ar vēlētājiem runājot. Stāstīju, ka tikšanas ar vēlētājiem man ir bijušas gan konkrētu likumdošanas iniciatīvu iedvesmas avots, gan bijušas būtiskas, veidojot manu izpratni par dažādām dzīves jomām un procesiem valstī.

- Tad jau jūs strādājat kā Eiropas parlaments – domājat par plašiem likumdošanas jautājumiem, nevis risināt konkrētu indivīdu problēmas, ar apbrīnu novilka kolēģis.

Grieķu kolēģa vērtējumā šī patronāžas sistēma, kurā katrs, kas ir ievēlēts amatā, par savu pienākumu spiests uzskatīt darba un citu labumu sagādāšanu saviem draugiem, atbalstītājiem un radiniekiem, radījusi situāciju, ka valsts un pašvaldību administratīvais aparāts ir nesamērīgi uzpūsts un ir faktiski nereformējams. Pat pēc dramatiskiem griezieniem valsts budžetā, 2011. gadā Grieķijas budžeta deficīts būs vairāk nekā 7 procenti. Kopējais Grieķijas parāds jau šodien ir 150 procenti no IKP (salīdzinājumā – Latvijā attiecīgi 5.4% un apmēram 50%).

Kad atvadījos no sarunas biedra, viņš aizsoļoja reģistrēties lidojumam biznesa klasē.