Kam valstij ziedot

Valsts kapitālsabiedrības kopsummā 2010. gadā dažādām organizācijām ziedoja 5.5 miljonus latu. Ja šī nauda būtu ieskaitīta 2011. gada valsts budžetā, sāpīgās konsolidācijas apjoms, kas pašlaik ir dienas kārtībā, samazinātos par 10 procentiem. Presē jau skaļi izskanējis, ka “Latvijas valsts meži” ziedojuši 200 000 Ls diviem Ventspils sporta klubiem, “atbalstam futbola kā sporta veida attīstīšanai”. Tāpat 60 000 Ls ziedoti “sociāli politiskai novada attīstības biedrībai „Līvāni” atbalsta sniegšanai pieaugušo, jauniešu un veterānu sporta aktivitātēm Latgales reģionā un Līvānu novadā”. Ar 55 000 Ls atbalstīta šaušanas sporta attīstība, ar 75 000 Ls atbalstīta Latvijas Jātnieku federācija. Biedrība „Tautas sporta asociācija” no Latvijas valsts mežiem saņēmusi gandrīz 40 000 Ls Latvijas makšķernieku dalībai makšķerēšanas sporta pasaules spēlēs (!).

Atkarīgi no vērtētāja gaumes, ziedojumu sarakstā var atrast arī tādus, kas lielākā mērā nekā minētie atbilst plašākas sabiedrības interesēm. Tomēr, apskatot ziedojumu sarakstu, lēmumiem par lielāko daļu no šiem ziedojumiem, un it īpaši “Latvijas valsts mežu” ziedojumiem, nav skaidri saprotama pamata. Turklāt, “Latvijas valsts mežu” lēmums par kopsummā 2 miljonu Ls ziedojumu piešķiršanu, ir pieņemts pašā gada nogalē, 29. decembrī. Kontrastam, Latvenergo, kas 2010. gadā ziedoja kopsummā nedaudz zem 70 000 Ls, savā mājas lapā ir publicējis informāciju par savu ziedošanas politiku.  

Šajā situācijā rodas jautājums, vai kapitālsabiedrībām vispār būtu jābūt tiesībām ziedot, jo tās  rīkojas ar mantu, kuras maza daļa ir ikviena sabiedrības locekļa īpašums. Ja kapitālsabiedrības ziedo, tad šīs mantas pārdales principiem vajadzētu būt skaidriem un saprotamiem ikvienam. Šobrīd esošais regulējums* nav pietiekams, lai nodrošinātu pārliecību, ka ziedojumi tiks izlietoti sabiedriskā labuma vajadzībām.

Domāju, ka ir pieņemami valsts kapitālsabiedrībām ziedot divu mērķu labad. Pirmkārt, izcilības atbalstam. Tā var būt izcilība zinātnē, mākslā vai sportā, tomēr šeit ļoti svarīgi ir noteikt, ka visiem sabiedrības pārstāvjiem ir vienādas tiesības pieteikties un nominēt izcilības, pierādot pamatojumu. Tomēr lielākā daļa kapitālsabiedrību ziedojumu būtu jāvelta pilsoniskās sabiedrības atbalstam, jo citādi Latvijā nebūs iespējams sasniegt 2010. gada vasarā Saeimā pieņemtās “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam” definēto mērķi “2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts”. Latvijas pilsoņi 2029. gada 31. decembra rītā nepamodīsies aktīvi un atbildīgi, ja tiem pamazām par tādiem nebūs iespējas kļūt.  

Kā svaiga ūdens malks izslāpušajiem Latvijas biedrībām bijis Norvēģijas valdības lēmums Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstībā no 2007. līdz 2010. gadam ieguldīt 5 miljonus eiro. Kvalitatīvu pieteikumu uz šo finansējumu allaž bijis  daudz vairāk nekā esošais budžets. Domāju, ka tas būtu tikai likumsakarīgi, ja valsts kapitālsabiedrības tieši pilsoniskās sabiedrības attīstības vajadzībām ik gadus ziedotu vairākus miljonus latu, uz kuriem konkursa kārtībā varētu pieteikties biedrības un nodibinājumi. Tas patiešām palīdzētu sasniegt “Stratēģijā 2030” nosprausto mērķi.    

*Likums “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. Likums, cita starpā, paredz, ka “Valsts un pašvaldību institūciju noslēgtie dāvinājuma (ziedojuma) līgumi, kā arī informācija par dāvinājumiem (ziedojumiem), kas izdarīti šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāma par vispārpieejamu informāciju un ir ikvienam pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.