Nopietnākais darba piedāvājums manā dzīvē

Pēc provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāji man ir izteikuši darba piedāvājumu uz četriem gadiem. Līgumu mēs parakstīsim 2. novembrī, kad pirmo reizi sanāks jaunievēlētā Saeima, un nodos šādu zvērestu - “es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”

Darba attiecības ar dažādiem darba devējiem man ir bijušas kopš kādu četrpadsmit gadu vecuma. Mani vecāki mani vienmēr ir mudinājuši strādāt, jo “sliņķus un slaistus mūsu ģimenē necieš”. Tomēr šis, protams, ir visnopietnākais darba piedāvājums manā dzīvē, ko gatavojos godbijīgi un pazemīgi pieņemt. Šis mēnesis līdz darba līguma parakstīšanai ir labs laiks pārdomām, lai līdz galam izkristalizētu principus, no kuriem noteikti neatkāpšos nākošajos četros gados, kā arī lai pilnībā izprastu sava darba devēja nolūkus, izsakot man šo darba piedāvājumu. Ikviens darba piedāvājums taču iet pāri darba līgumā izteiktajām prasībām. Tam ir simboliska nozīme, kas iemieso darba devēja gaidas un uz darbā pieņemamā liktās cerības.

Kādā sarunā ar savu kolēģi no Kvebekas, Kanādas pirms vairākiem mēnešiem stāstīju par savu lēmumu kandidēt vēlēšanās un uzticēju viņai bažas, ka baidos šajā procesā pazaudēt sevi un atpakaļceļu uz “normālu dzīvi”. Viņas ieteikums bija šāds – mierīgā garā pārdomāt, kas ir pamatvērtības, ko iemieso mana ģimene, tās apzināties un no tām iegūt pārliecību, ka mans pamats ir tik spēcīgs, lai to nekad nezaudētu.

Mana Ludzas apkaimē Pušmicovā dzīvojusī vecmāmiņa Franciska Šalgūne (dzim. Čigāne) esot bijusi visčaklākā sieva visā apkārtnē. Vairāk nekā Kurzemē un Zemgalē, Latgalē daudzi lielie lauku darbi esot darīti kopā. No tālienes un tuvienes cilvēki esot aicinājuši manu vecmāmiņu uz šādām talkām, jo, kad viņa tajās parādījusies, kopējie darbi veikušies daudzreiz raitāk. Ar darbīgumu jeb čaklumu patiesi esmu tikusi galā ar daudzām sarežģītām dzīves epizodēm, tiktāl, ka draugi pat reizēm ir smējušies, ka esmu kā zirgs no Orvela “Dzīvnieku fermas”, kas sarežģījumu brīžos saka: “es strādāšu vēl smagāk”. 

Otra būtiskākā lieta ir patiesums pret sevi un citiem. Tradicionāls teiciens mūsu mājās bija “meliem īsas kājas”. Melošana un intrigošana tika uztverta kā ļaunuma tīklu vērpšana, kas galu galvā var tā savilkties, ka nožņaudz pašu intrigu vērpēju. Tomēr ķerties pie tiešas pārliecināšanas un pat apvārdošanas varēja vienmēr, un labi izstāstīti un pamatoti argumenti vairākumā gadījumu darbojās. Šajā ziņā bieži darbojos kā bērnu interešu advokāts.

Visbeidzot, ko, ejot tālāk par deputāta zvēresta ievērošanu, grib mans darba devējs, kādas gaidas iemieso mana darba devēja darba piedāvājums? Pirmkārt, Vienotības ļoti labais rezultāts vēlēšanās liecina par gudru un reālistisku vēlētāju. Skarba patiesība ir atzīta par labāku nekā saldi meli. Domāju, ka tam būs tālejošāka ietekme nekā uzreiz varam iedomāties. Viena no manām priekšvēlēšanu laika atziņām bija, ka ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas priekšvēlēšanu runā. Liekot politiķiem domāt, ka populistiski solījumi ir augstākā vērtē nekā patiesība, vēlētāji zināmā mērā ieciklē nākošos politiķus melošanas, lavierēšanas un slēpšanās režīmā. Otrkārt, vēlētājs ir parādījis, ka tas meklē politiķus, kas var Saeimā ieiet un no tās pēc četriem gadiem iznākt kā brīvi neatkarīgi cilvēki ar savu, stabilu vietu dzīvē, ar savas pašvērtības apziņu, neatkarīgi no ieņemtajiem vai ieņemamajiem amatiem.