Kampaņa un asaras

Kad Hilarija Klintone, Demokrātu partijas priekšvēlēšanu (primaries) laikā cīnoties pret Obamu, apraudājās kādā Ņūhempšīras kafejnīcā apmēram sešpadsmit neizlēmušu vēlētāju priekšā, Obamas kampaņa saķēra krampjus. Par spīti tam, ka jau tad, 2008. gada sākumā, Demokrātu sākotnēji zemu novērtētais, šķietami nepieredzējušais kandidāts Obama bija priekšā ar gandrīz divas reizes labākiem reitingiem. Līdz Hilarijas Klintones atkāpšanās runai bija palikuši seši mēneši un viņas asaras nelielajā kafejnīcā pāršalca visu ASV, liecinot par vienmēr publiski ieturētās un pat stīvās senatores Klintones cilvēcību. Dažādi cilvēki izlasīja dažādus zemtekstus viņas sacītajā tajā brīdī, tomēr visprecīzākais skaidrojums šķiet tas, ka viņa bija nogurusi no savas kampaņas iekšējām pretrunām, kuru rezultātā viņa, saspringtas kampaņas laikā, netika pietiekami aprūpēta. Tas ievērojami kontrastēja ar Obamas kampaņu, kas bija precīza kā uz sliedēm nolikta drezīna.

Obamas kampaņas satraukumam nebija pamata. Lai gan Hilarijas asaras palīdzēja viņai uzvarēt Ņjūhempšīrā, pēc sīvas un negantas cīņas Hilarija Klintone atkāpās. Tiek lēsts, ka gan Obamas stratēģiski apsvērumi par oponentu kooptēšanu, gan arī Hilarijas Klintones cēlā iznešanās kampaņas laikā nodrošināja viņai Ārlietu ministres (Secretary of State) amatu Obamas administrācijā.

Šodien asaras pirmo reizi lija arī Latvijas priekšvēlēšanu kampaņā. Būdamas cilvēcīgas, tās parādīja, cik bīstami ir iecementēties tādā kampaņas sauklī kā “Cieti!”. Jo cieti Ainārs Šlesers šodien patiešām neizskatījās.