Lolitas Čigānes blogs

Sestdienas vakarā Nacionālajā teātrī skatījos mūziklu “Leo. Pēdējā bohēma”. Lieliski, ka tā vietā, lai uzvestu izrādes par tāliem aizjūru personāžiem, Latvijas teātri pievēršanas mūsu izcilām personībām. Šajā ziņā dažādos teātros pēdējā laikā ir bijuši izcili piemēri, un materiālu stāstiem mums ir ļoti daudz http://bit.ly/addnSJ . Izrāde ir dramatisks stāsts par talantīgo mākslinieku Leo Kokli un īpaši to, kā viņa dzīvi pēc 2. pasaules kara ietekmēja padomju laika “gaļas mašīna”. Izrāde ir labi uzrakstīta un labi uzvesta. Kā fantastisks elements tajā ir uz skatuves pie klavierēm visu izrādes laiku esošais Raimonds Pauls ar Leo Kokles skaisto Paula portretu te fonā, te priekšplānā. Sekojot līdzi Leo Kokles dzīves līnijai un viņa dumpīgajam garam, es tomēr nevarēju neaizdomāties par to, kāpēc Raimonds Pauls, ģeniāls mākslinieks, ir sevi šķiedis, pēdējos 12 gadus sēžot Saeimā. Šādās domās atzinās arī mana astoņpadsmitgadīgā paziņa, ar kuru kopā izrādi skatījos. Domāju, ka viena versija,

Pagājušā piektdienā Rīgas Centrāltirgū esot redzēti spoki un Centrāltirgus administrācija atkal sola vērsties pret tiem ar visu likuma bardzību. Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs, partiju apvienības "Par labu Latviju" deputāta kandidāts Dainis Liepiņš tērēja savu laiku spoku vajāšanai un savu pūliņu rezultātu komentēja šādi: “Tā vietā, lai aizrautos ar senās vēstures pielīdzināšanu mūsdienām, es ieteiktu Lolitai Čigānei iepazīties ar mūsdienu likumdošanu, ja reiz viņa ir nolēmusi kandidēt saeimas [sic!] vēlēšanās” http://www.apollo.lv/portal/news/velesanas2010/articles/215100 . Atklātības un caurskatāmības garā informēju, ka nelielu daļu no savas piektdienas pavadīju, ierakstot šo Centrāltirgus valdes priekšsēdētājam Dainim Liepiņam domāto video: http://www.lolitacigane.lv/p/vlogi.html . Pēc tam dežūrēju Vienotības teltī un vakarā ciemojos pie draugiem. Pagājušajā piektdienā Centrāltirgū nebiju. Likuma pants, uz kura pārkāpumu atsaucas Rīgas Centrāltirgus un Dainis

Kopš 2006. gada, kad aktīvi sāku interesēties par Rīgas jūgendstilu, bieži esmu vēlējusies ceļot laikā. Pētot senās Rīgas skatu kartes, Rīga atklājās kā īpatnēja, rosīga un savā dažādībā skaista pilsēta. Kādu laiku tas man bija sava veida hobijs – ejot pa Rīgas ielām, tuvāk un tālāk no centra, mēģināt saskatīt Rīgas, aktīvu industrializāciju, saimniecisko pacēlumu un latvisko atmodu piedzīvojušās pilsētas senos vaibstus. Aiz Rīgas padomju naža izgraizītās sejas tie atklājas brīnišķīgā veidā. Vakar, Marsela Prusta vārdiem runājot, devos meklēt zudušo laiku Kundziņsalā. Buča uz vaiga un ceļojums ir sācies Pateicoties vēlēšanu kampaņai, esmu atradusi sevī brīvību uz ielas uzrunāt nepazīstamus cilvēkus, agrāk mulsu un to nekad nedarīju.  Piebremzēju riteni un Valdemāra ielā uzrunāju sirmu kungu.  Kungs, ieskatījies manā bukletiņā, saka: -        Meitiņ, kā tad jūs tā! Kāpēc jūs esat vienā partijā ar to Ulmaņa dēlu, ar Gunti Ulmani? -        Neesmu, šī ir cita partija, skaidroju. Ietur

Vakar, braucot no Sarkandaugavas centra virzienā,  uz gaisa tilta  izvietotais Saskaņas centra plakāts ar saukli “Viss būs labi!” uzjundīja tālas bērnības atmiņas.  Šorīt no rīta bija skaidrs - tas ir krokodils Gena – liels, lādzīgs, mazo Čeburašku mierinošs un, es atvainojos, stulbs. Atcerējos, ka Gena mani bērnībā parasti noveda līdz dusmu asarām, kā var TĀ atļaut sev kāpt uz galvas?! Šorīt Latvijas Radio politiķiem jautāja – kā būs iespējams atdot starptautisko aizdevumu? Saskaņas centra premjera kandidāts Jānis Urbanovičs, runājot vēlējuma izteiksmē, teica - v arbūt starptautisko aizdevēju nauda ir pārāk dārga un “jāiet paņemt kaut kur citur” un ka varbūt labāk ir pasludināt bankrotu, vai “defoltu” jau tagad un tad dzīvot no tā, kas ir.   http://www.latvijasradio.lv/program/1/2010/09/20100909.htm .  Tādā veidā Saskaņas centra, partijas, kura runā par nepieņemamo plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, premjera kandidāts saka “viss būs labi!”. Proti, defolta gadījumā gan nabagie

Kad Hilarija Klintone, Demokrātu partijas priekšvēlēšanu (primaries) laikā cīnoties pret Obamu, apraudājās kādā Ņūhempšīras kafejnīcā apmēram sešpadsmit neizlēmušu vēlētāju priekšā, Obamas kampaņa saķēra krampjus. Par spīti tam, ka jau tad, 2008. gada sākumā, Demokrātu sākotnēji zemu novērtētais, šķietami nepieredzējušais kandidāts Obama bija priekšā ar gandrīz divas reizes labākiem reitingiem. Līdz Hilarijas Klintones atkāpšanās runai bija palikuši seši mēneši un viņas asaras nelielajā kafejnīcā pāršalca visu ASV, liecinot par vienmēr publiski ieturētās un pat stīvās senatores Klintones cilvēcību. Dažādi cilvēki izlasīja dažādus zemtekstus viņas sacītajā tajā brīdī, tomēr visprecīzākais skaidrojums šķiet tas, ka viņa bija nogurusi no savas kampaņas iekšējām pretrunām, kuru rezultātā viņa, saspringtas kampaņas laikā, netika pietiekami aprūpēta. Tas ievērojami kontrastēja ar Obamas kampaņu, kas bija precīza kā uz sliedēm nolikta drezīna. Obamas kampaņas satraukumam nebija pamata. Lai

Pie kafijas tases pārdomājot pagājušās sestdienas Baltās nakts ( http://www.baltanakts.lv/2010/ ) notikumus un sarunas Rīgā, Latvijas Radio noklausījos Jura Rubeņa vadīto svētrītu ( http://bit.ly/9OU7ES ). Tā galvenā doma bija - lielākā laime ir saprast, kas mums patiešām nepieciešams laimei. Nesagaidot, ka pie mūsu galda vienmēr viesosies pasaules varenie, mēs ievērojami atvieglojam savu dzīvi, jo, nelolojot pārmērīgas gaidas, ir vieglāk izbaudīt mazus, priecīgus mirkļus. Šajā rudenī Zemgalē ir vajadzīgi īpaši izturīgi gumijas zābaki. Gruntsūdeņi kopš neatminamiem laikiem nav bijuši tik augsti. Mūsu simpātiskais dīķis ir pārvērties par plašu ezeru, gar māju tekošais Poķu strauts – par varenu upi. 1909. gadā muižas laikā celtie pagrabi pirmo reizi pieviļ – tajos tek iekšā ūdens un tie ir silti kā guļamistaba. Apkārtnes zemnieki, kas savu iztiku nodrošina ar dārzeņu audzēšanu, nenoķēruši pāris iespēju dienu augustā, noraugās, kā uz lauka pamazām sapūst viņu lolotie burkāni un kartupe

Pirms daudziem gadiem, savas prezidentūras sākumā, kādā pasākumā ASV, Latvijas prezidents Guntis Ulmanis angliski esot uzrunājis “godātos advokātus” kā “godātos meļus” [Pārteikties ir salīdzinoši viegli, jo vārdu salikumam “godātais advokāts” (distinguished lawyer) izruna ir tuva vārdu salikumam “godātie meļi” (distinguished liars)]. Pēc smieklu šalts, kuras iemeslu viņš neesot sapratis, viņš turpmāk esot atteicies publiski runāt angliski. Tajā laikā no tikko pasaulei atvērušās Austrumeiropas nāca daudz līderu, kas ar savu izturēšanos mulsināja rietumu pasauli, tāpēc šī epizode palika maz pamanīta. Vēlākos gados, būvējot savu nācijas tēva – stalta, pieredzējuša prezidenta tēlu, Guntis Ulmains panāca, ka par tādu arī viņu sāka uzskatīt. 1998. gadā kā praktikante strādāju Radio Brīvā Eiropa Prāgā un manā klēpī, dažādu sakritību rezultātā, pēkšņi iekrita piedāvājums sinhroni tulkot Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa uzstāšanos Radio Brīvā Eiropa no latviešu uz angļu valodu. Tajā laikā biju